Stādām kokus rudenī: kā palielināt meža nākotnes vērtību pat līdz 25%

Pirmais rudens mēnesis jau tuvojas izskaņai, un laiks kļūst arvien vēsāks, liekot aizdomāties par to, līdz kuram brīdim vēl var paspēt ķerties pie koku stādīšanas. AS “Latvijas valsts meži” (LVM) “Sēklu un stādu” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece iedrošina - vēl nekas nav nokavēts: “Ja silts rudens turpinās, to var darīt līdz pat oktobra beigām, bet ar dažiem riskiem tomēr ir jārēķinās.”

Kurus kokus stādīt rudenī, kurus - pavasarī

Svarīgākais, kas būtu jāņem vērā, stādot meža kociņus rudenī, ir stādu gatavības pakāpe – jāstāda nobrieduši stādi, “Tas nozīmē, ka sākt darbus būtu vēlams augusta otrajā pusē ar ietvarstādiem, un no septembra otrās puses līdz oktobra vidum stādīt kailsakņus ar uzlaboto sakņu sistēmu un klasiskos kailsakņus.”

Rudens stādīšanai vispiemērotākie un mazāk riskantie ir egle un bērzs. Ja stāda no augusta vidus – arī priedes ietvarstādi.

Tikai jāatceras, ka priedes ziemā vairāk piesaistīs meža zvērus, un tās novembrī būtu vēlams apstrādāt ar aizsardzības līdzekļiem pret zvēru bojājumiem (piemēram, “Trico”, “Plantskyd”, “Cervicol”, izmēģinājuma variantā ir pieejams arī “WAM Flusing” (kaolīns un repelents “Alliant”)).

Zvejniece brīdina, ka minētos repelentus nedrīkst izmantot pārāk agri – augustā, septembra pirmajā pusē, jo repelents bloķē stāda augšanu, stāds nevar ”paelpot” un var aiziet bojā. Stādi jāapstrādā ar repelentiem to miera stadijā.

Vaicāta par to, kādu meža koku stādīšanu labāk atlikt uz pavasari, speciāliste neiesaka rudenī stādīt kailsakņu priedi, jo tā nepaspēs iesakņoties, un melnalksni, kas parasti stādu stadijā nobriest ļoti vēlu.

Svarīgs moments, kas jāņem vērā, - rudenī nedrīkst stādīt kūdras augsnēs, jo tad visbiežāk stādi cieš no sala izcilājumiem.

Stādot pavasarī, ja stādi tiek uzglabāti saldētavās, stādīšanas pēdējais termiņš ir Jāņi. Zvejniece skaidro, ka pēc tam tie sāk zaudēt augtspēju atbilstoši “bioloģiskajam pulkstenim“ – atlicis pārāk īss laiks veģetācijas aktīvajam periodam, līdz ar to samazinās pieaugumi, stāds var nepaspēt nobriest rudenī.

Vai stādus var izaudzēt pašu spēkiem

Stādus - vismaz teorētiski - var izaudzēt arī katrs pats. Speciāliste norāda, ka šādā gadījumā ir svarīgi izmantot selekcionētas sēklas un ievērot audzēšanas bioloģiju, ja audzē stādmateriālu nelielos apjomos, piemēram, savam īpašumam. Taču, sākot audzēt stādus lielākos apjomos, ir jāzina diezgan daudzas nianses un jāievēro virkne audzēšanas pamatnosacījumu. “To ir daudz, un tie sastāv no vairākiem posmiem: izvēlētā vieta, audzēšanas tehnoloģija, aizsardzība, uzglabāšana. Reizēm cilvēki arī zvana un interesējas par to, tad mēs arī sniedzam konsultācijas, cik nu tas ir iespējams.”

Augs ir vienmēr jāizprot un jārūpējas par to,”

teic LVM pārstāve.

Tas, cik ilgā laikā no sēkliņas izaug pilnvērtīgs stāds, ir atkarīgs no izvēlētās tehnoloģijas. Zvejniece skaidro, ka LVM “Sēklas un stādi” audzē pamatā pēc divām tehnoloģijām: ietvarstādu, kur stādi tiek sēti un tālāk audzēti kasetē, izmantojot siltumnīcas un pieaudzēšanas laukumus jeb poligonus; un kailsakņu ar uzlabotu sakņu sistēmu, kur stāda sākums arī ir kasete siltumnīcā, kam seko pārstādīšana jeb t.s. pārskološana lauka platībās. “Kā ietvarstādus audzējam priedi, egli, bērzu - vienu vai pusotru gadu. Kā kailsakņus ar uzlabotu sakņu sistēmu audzējam egli, bērzu, melnalksni, kas domāti aizzeļošākām platībām.” Minētās tehnoloģijas ļauj pagarināt stādīšanas periodu un maksimāli daudz stādu izsniegt pavasara steidzamajā periodā

Kāpēc labāk izvēlēties selekcionētus stādus

“Meža selekcija ir nozare, ko nedrīkst pārtraukt,” ir pārliecināta Zvejniece, “mūsu svēts pienākums ir to uzturēt, attīstīt un izmantot ražošanā.

Pamats ir meža pētīšanas institūts “Silava”, kur norit zinātnieku ikgadējie pētījumi, uzmērījumi, dažādi klonu kontrolētie krustojumi, lai iegūtu un palielinātu meža nākotnes vērtību vismaz par 25-30% un rūpētos par iespējamām klimata izmaiņām nākotnē, kas varētu nest dažus papildinājumus sugu izplatības un izmantošanas ziņā.”

Izaudzējot stādus no selekcionētām sēklām, meža īpašniekam ir iespēja palielināt sava meža vērtību pat līdz 25% un reizēm pat vēl vairāk – tas ir ļoti nozīmīgs pienesums, ko varam iegūt no sava īpašuma.

Kur iegādāties kvalitatīvus stādus

Lai nenāktos vilties, meža koku stādus labāk iegādāties specializētajās kokaudzētavās - gan privātajās, gan LVM “Sēklas un stādi” šobrīd esošajās 10 kokaudzētavās visā Latvijas teritorijā (vairāk informācijas šeit). Aktuālais Latvijas kokaudzētavu saraksts ir atrodams Valsts mežu dienesta apkopotajos datos. Laima Zvejniece skaidro, ka

galvenais, kas būtu jāņem vērā, iegādājoties stādus, ir meža stādu sertifikāts, kas apliecina to izcelsmi un selekcijas vērtību.

Uz vienu zemes hektāru izmantojamo stādu skaits ir atkarīgs no sugas, likumdošanas un īpašnieka vēlmēm un audzēšanas mērķa. “Šobrīd atbilstoši likumdošanai ir nedaudz samazināts stādu skaits uz 1 ha, taču īpašniekam jārēķinās ar riskiem, kas sagaida stādus mežā,” brīdina speciāliste.

Minimālais nepieciešamais ieaugušo stādu skaits uz hektāru ir noteikts Ministru Kabineta noteikumos Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi”:

• Priedei- 2000 gab/h;
• Eglei, bērzam, melnalksnim, u.c – 1500 gab/h.

Kā jākopj stādi, lai tie labi ieaugtu

Stādu kopšana un to aizsardzība pēc iestādīšanas ir nākošais etaps kvalitatīva meža ieaudzēšanai un atjaunošanai. LVM speciāliste iesaka, ka visupirms ieteicams stādīt kociņus sagatavotā augsnē, kas pirmajā pavasara sezonā pasargās tos no noēnojuma. Arī turpmāk

jāraugās, lai stādi “tiktu uz augšu” un tos neaizēnotu liela zāle, avenāji un dažādi krūmāji.

“Sevišķi saulīte nepieciešama priedei un bērzam, egle un melnalksnis vēl pacietīs daļēju noēnojumu. Tāpat pirmajos divos gados stādi jāsargā no smecernieka un meža dzīvnieku bojājumiem.”

Lai izdodas!

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".