Viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām Džefrijs Dāmers – dēvēts arī par Milvoki kanibālu – no 1978. līdz 1991. gadam noslepkavoja 17 jaunus zēnus un vīriešus, lai apmierinātu savas slimās fantāzijas un nevaldāmo kāri pēc pilnīgas kontroles. Cietumā viņš atzina – esmu slims vai ļauns, vai abi kopā. Tomēr vairāk domāju, ka esmu slims. Lūk, stāsts par cilvēku, kurš nespēja kontrolēt savas dziņas un kļuva par vienu no 20. gadsimta ļaunuma simboliem.

Ar nāvi apsēstais zēns

Džefrijs Laionels Dāmers piedzima 1960. gada 21. maijā vidusšķiras ģimenē Milvoki, Viskonsinā. Jau bērnībā viņu aizrāva viss, kas saistīts ar nāvi, tāpēc viņš sāka vākt un kolekcionēt uz ceļa sabrauktu dzīvnieku līķus. Džefrija tēvs jau agri pamanīja, ka viņa dēls kļūst dīvaini satraukts, izdzirdot grabam dzīvnieku kaulus.

Jau skolas laikā Džefrijam sākās problēmas ar alkoholu. Skolā viņš nebija ieredzēts un, lai kaut nedaudz iekļautos, mēdza izspēlēt dažādus jokus, liekot pamatus biedru vidū populāram teicienam “paveikt Dāmeru”.