/nginx/o/2022/09/30/14867704t1h7eaf.jpg)
Nav noslēpums, ka Krievijā jēdziens “vārda brīvība” diktatoram Vladimiram Putinam un viņa režīmam ir svešs. Taču ne visi apjēdz šīs problēmas mērogus. “The New York Times” izdevies piekļūt teju 160 000 failiem no “Roskomnadzor” vienas nodaļas, kas ļāvis gūt ieskatu Krievijas iedzīvotāju kontrolē internetā.
Martā, pateicoties hakeru grupējumam “DDoSecrets” internetā nonāca vairāk nekā 700 gigabaitu failu no “Roskomnadzor” Baškortostānas nodaļas. “The New York Times” analizēja krievu valodā esošos dokumentus, video un valdībai paredzētās prezentācijas.
Krievijas interneta regulators ir tikai daļa no milzīgās uzraudzības mašīnas, kuru Putins būvējis gadiem ilgi. Šī mašīna sevī ietver izsekošanas sistēmu, kas pārtver zvanus un interneta datu plūsmu, kā arī ļauj izvērst dezinformācijas kampaņas un uzlauzt citu valstu valdību tīklus.
Savas pastāvēšanas laikā “Roskomnadzor” pārvērtās no telekomunikāciju operatora par pilnvērtīgu spiegošanas aģentūru, kas uzmanīgi seko līdzi mājaslapām, sociālajiem tīkliem un medijiem, marķējot tos kā “valdību atbalstošs”, “valdību neatbalstošs” un “apolitisks”.
“Roksomnadzor” nav sniedzis komentāru par nopludinātajiem datiem.
“Roskomnadzor” tika dibināts 2008. gadā, un tas tika plānots kā parasts radio, telekomunikāciju un pasta regulators, kurā strādāja vairāki desmiti strādājošo. Tomēr pēc tam, kad 2010. gadā sociālajos tīklos veiksmīgi izdevās organizēt “Arābu pavasari”, un 2011. gadā masu protestus Maskavā, Krievijas varasiestādes deva “Roskomnadzor” vairāk kontroles.
No savas mītnes Maskavā aģentūra sāka izdarīt spiedienu uz interneta pakalpojumu sniedzējiem. Sākot ar 2012. gadu, kad Putins atkārtoti kļuva par prezidentu, “Roskomandzor” izveidoja mājaslapu “melno sarakstu”, kas bija jāslēdz. Šis saraksts tiek papildināts vēl šodien, un tajā ir vairāk nekā 1,2 miljoni bloķētu adrešu, starp kuriem ir vietējo politisko jaunumu portāli, atsevišķas lapas sociālajos tīklos, mājaslapas ar pornogrāfiju un azartspēlēm.
Pēdējo 10 gadu laikā aģentūra sodījusi “Google”, “Facebook”, “Twitter” un “Telegram” cerībā piespiest kompānijas dzēst saturu, ko Kremlis uzskata par nelikumīgu. 2016. gadā “LinkedIn” izbeidza darbību Krievijā pēc tam, kad saņēma sodu par to, ka uzņēmums atteicās uzglabāt Krievijas lietotāju datus Krievijas datu centru serveros.
Sākot ar 2019. gadu, Krievijas varasiestādēm likās, ka ar tādu interneta kontroli ir par maz. Ņemot vērā nopludinātos dokumentus, tajā laikā “Roskomnadzor” sāka īstenot jaunu cenzūras tehnoloģiju – “tehniskos līdzekļus draudu novēršanai”, kas tika uzstādīti telekomunikācijas tīklos visā valstī, lai varētu efektīvāk bloķēt vai palēnināt atsevišķu mājaslapu darbību.
Viens no pirmajiem šīs tehnoloģijas upuriem kļuva “Twitter”. 2021. gadā Krievijas varasiestādes izdarīja tā, lai piekļuve “Twitter” būtu maksimāli lēna. Līdz ar Krievijas iebrukuma sākumu Ukrainā “Roskomnadzor” nobloķēja “Instagram”, “Facebook” un citas mājaslapas un daudzus virtuālos privātos tīklus (VPN), kas tiek izmantoti, lai saglabātu anonimitāti internetā.
Turklāt, pēc tam, kad Andrejs Ļipovs kļuva par “Roskomnadzor” vadītāju 2020. gadā, aģentūra vēl vairāk kļuva līdzīga izlūkdienestam.
Baškortostānā, kur dzīvo aptuveni četri miljoni cilvēku, “Roskomnadzor” sekoja līdzi vairāku simtu cilvēku un organizāciju darbībai tīmeklī. Aģentūra ievāca informāciju par valdības kritiku un politiskā noskaņojuma pārmaiņām sociālajos tīklos. Aģentūra ievāca informāciju par neatkarīgajiem medijiem un influenceriem, kas publicēja valdībai netīkamu informāciju, kas būtu varējusi ieinteresēt iedzīvotājus.
Vladimirs Voroņins ir advokāts, kurš pārstāv aktīvistus un medijus, un viņam aktīvi seko arī “Roskomnadzor”. Viņš stāstīja, ka interneta regulators kļuvis tuvāks ar Federālo Drošības dienestu, tādējādi palīdzot izsekot Putina oponentus un noteikt, kādi draudi veidojas pret Krievijas valdību.
Dokumentu analīze liecina, ka lielāko cenzūras darbu veic paši aģentūras darbinieki. Sociālie tīkli tiek uzskatīti par “maigo varu”, kas ļauj “ietekmēt masu viedokli”, teikts nopludinātajos dokumentos.
“Roskomnadzor” darbinieki meklē “destabilizējošus subjektus”, kā opozīcijas un pretkara grupu dalībniekus, tāpat arī iemeslus paaugstinātai interesei par konkrētām sociālām tēmām, kā, piemēram, seksuālo brīvību un narkotiku legalizāciju.
“Roskomnadzor” rūpīgi seko līdzi arī valsts medijiem un politiskajiem darboņiem, lai Putina redzeslokā būtu gan draugi, gan ienaidnieki. Vēl aģentūra ir izdarījusi visu iespējamo, lai Putinam veiksmīgi būtu izdevies centralizēt varu no Maskavas.
Baškortostānas dokumenti liecina, ka “Roskomnadzor” muitas birojs sūtījis vien daļu dokumentu uz galveno mītni Maskavā. Daudzi dokumenti sūtīti uzreiz uz Federālo Drošības dienestu un citām centrālajām aģentūrām.
Baškortostānas birojam viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem bijis meklēt informāciju par opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju. “Roskomnadzor” darbinieki atzīmējuši komentārus, kuros pieminēts Navaļnijs, tāpat arī atzīmēti ieraksti sociālajos tīklos, mājaslapas un citi materiāli, kur pieminēts Navaļnija vārds. Ikmēneša atskaitēs darbinieki uzskaitījuši reizes, cik bieži dienas laikā kritizēta valdība, jo kritika pieaugusi līdz jaunu ziņu izplatīšanos par Navaļniju.
“Roskomnadzor” palīdzēja drošības dienestiem izsekot ne tikai Navaļniju, bet arī viņa domubiedrus. Īpaši tiek izcelts 40 gadus vecās advokātes Lilijas Čaniševas piemērs, kura 2017. gadā Baškortostānā atvēra Navaļnija reģionālo biroju.
Kopš tā laika sieviete plānojusi protestu akcijas un pulcējusi grupas, kas ne tikai iestājušās pret Putinu, bet arī pret vietējām problēmām kā korupcija un nesodīta reģionu dabas resursu izmantošana. Dokumentos teikts, ka “Roskomnadzor” seko sievietei, ziņo par viņas darbībām Federālajam Drošības dienestam, kas, savukārt, īstenoja kratīšanu un sievietes aizturēšanu.
2021. gada aprīlī Navaļnija organizācijas bija spiestas izbeigt darbu, jo Kremlis tās nosauca par nelegāliem ekstrēmistiskiem grupējumiem. Baidoties no ieslodzījuma, daudzi opozīcijas līderi pameta Krieviju, bet Čaniševa palika. 2021. gada novembrī viņu arestēja par ekstrēmistisku darbību, un tagad viņai draud līdz 10 gadi cietumā.
Kā rāda dokumenti, kara Ukrainā pirmajās nedēļās “Roskomnadzor” pastiprināja cenzūru. Aģentūra koncentrējās ne tikai uz karu, bet arī uz blakusefektiem, tostarp uz protestu apspiešanu, kā arī neapmierinātības izteikšanu par cenu kāpumu pārtikas produktiem.
Martā cenzori “Instagram” pievērsa uzmanību 24 gadus vecajai Laisjanai Sultangarejevai, kura savā ierakstā stāvēja ar plakātu “Nē Putinam, nē karam”. Pēc tam meitene tika arestēta. Intervijā viņa atklāja, ka policija meiteni iebiedējusi, jautājusi par atbalstu Navaļnijam un viņai veikti narkotiku testi.
Pēc tam meitene atkal protestējusi un atkal tika aizturēta. Par ierakstiem pretkara kanālos viņai tika noteikts sods aptuveni 68 000 rubļu jeb 1100 dolāru apmērā.
“Es nezināju, ka “Roskomnadzor” monitorē sociālos tīklus, bet nojautu, ka mani bez uzmanības neatstās,” sacīja meitene un norādīja, ka viņas īsstāstus “Instagram” aktīvi skatās ar policiju saistīti profili, kurus viņa bloķējusi.
2021. gada janvārī studentu mediju organizācija DOXA publicēja video ar aicinājumu studentiem paust attieksmi pret Putinu. Trīs dienas vēlāk viņi saņēma vēstuli – “Roskomnadzor” pavēlēja organizācijai dzēst video, jo tas tika ievietos “aizliegtās informācijas” reģistrā, jo “nepilngadīgie tiek aicināti piedalīties bīstamās darbībās”.
DOXA video dzēsa, taču pēc tam iesūdzēja tiesā “Roskomnadzor”, jo video nav redzami tieši aicinājumi protestēt. Atbilde nelika ilgi gaidīt – koordinēta reida laikā policija ielauzās studentu medija birojā un četru redaktoru dzīvesvietās. Redaktoriem tika noteikts mājas arests un liegums izmantot internetu.
“Uzskatām, ka viņi mūs izsekoja, raudzījās, ko darījām, jo izmisīgi gribēja piespiest mūs klusēt. Šis video kļuva par iemeslu, ka viņiem vajadzēja kaut kādu iemeslu uzsākt pret mums lietu,” teica DOXA reportieris, kurš nu jau pametis Krieviju, Iļja Sagitovs.
Toreiz DOXA mājaslapa netika bloķēta, un reportieri turpināja izdot publikācijas. Pēc tam sekoja karš Ukrainā. Februārī DOXA publicēja “pretkara ceļvedi”, kur tika publicētas 17 atbildes uz izplatītākajiem argumentiem kara attaisnošanai. Šoreiz “Roskomnadzor” bloķēja trīs DOXA mājaslapas, un tās joprojām nedarbojas. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī citus, kas kritizēja karu – “Roskomnadzor” uzsāka cenzūru vēl nepieredzētos apmēros.
“Viņi nekļuva izveicīgāki, vienkārši paplašināja represijas gan reālajā, gan virtuālajā pasaulē. Man likās, ka zinu, kas ir cenzūra. Izrādās, ka nē. Bet tagad gan es to zinu,” pauda Sagitovs.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)