Vēlētāju aptauju rezultāti parāda, kāds spēks ir dāsni finansētai priekšvēlēšanu kampaņai, portālam TVNET atzīmēja politilogs Juris Rozenvalds.
Rozenvalds: aptauju rezultāti parāda, kāds spēks ir dāsni finansētai kampaņai (3)
Viņš atzina, ka viens no pārsteigumiem ir, ka iepriekšējo Saeimas vēlēšanu uzvarētāja "Saskaņa" pēc vēlētāju aptaujas rezultātiem neiekļūst parlamentā. Rozenvalda ieskatā sliktos rezultātus ir veicinājuši divi faktori. Pirmkārt, "Saskaņas" nostāja kara Ukrainā jautājumā, kuras dēļ daļa vēlētāju no viņiem novērsās. Otrkārt, ne visai izteiksmīgs sniegums priekšvēlēšanu kampaņā. "Manuprāt, viņi nebija īpaši saistoši. Viņiem arī trūkst līdera, kāds savulaik bija Nils Ušakovs. Taču Ušakovs būdams Eiropas Parlamentā nevar to darbu veikt vietējo vietā," komentēja Rozenvalds.
Foto: Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" sagaida vēlēšanu rezultātus
Vienlaikus politologs uzsvēra, ka "Jauno Vienotību" (JV), par spīti labajiem aptauju rezultātiem, nevar saukt par pilnvērtīgu uzvarētāju, jo tāpat, lai izveidotu valdību, būs nepieciešami partneri. Turklāt, Rozenvalda ieskatā, JV jau iepriekš ir zināmā mērā piekāpusies aktīviem partneriem, piemēram, kopā ar Attīstībai/Par! attiecībā pret Nacionālo apvienību (NA) un "Konservatīvajiem".
"Līdz ar to var izdarīt secinājumu, ka tāda nacionāli konservatīva tendence Latvijas politikā arī nākamajā valdībā visdrīzāk būs."
Politologs arī pieļāva, ja "Konservatīvie" neiekļūs Saeimā, viņu vietu valdībā varētu ieņemt "Apvienotais saraksts" (AS), kurš ideoloģiski ir ļoti tuvs NA. "Vai tas pašreizējā situācijā ir tas, kas Latvijas sabiedrībai ir vajadzīgākais, tas ir cits jautājums, par to var diskutēt," piebilda Rozenvalds.
Viņaprāt, pēc vēlētāju aptauju rezultātiem var secināt, ka
"Latvijas politikā un arī valdībā būtiski samazināsies liberālo loma. Liberālo nevis attiecībā uz ekonomiku, bet uz tādām lietām kā LGBTQ tiesības, viendzimuma pāru tiesības. Domāju, ka noraidoša līnija pastiprināsies līdz ar to."
Vērtējot partiju sniegumu, Rozenvalds arī norādīja, ka, viņaprāt, šie vēlētāju aptauju rezultāti parāda, kāds spēks ir dāsni finansētai priekšvēlēšanu kampaņai. "Kā zināms AS, pēc manā rīcībā esošajiem datiem, ieguldījis visvairāk priekšvēlēšanu kampaņā," norādīja politologs.
Foto: Apvienotais saraksts sagaida rezultātus
Viņš atzīmēja, lai gan "Ekonomistu apvienība 2010" ir AS novērtējusi diezgan augstu, taču partijas 4000 zīmju programma par īpašiem plāniem, kā veicināt valsts attīstību neliecina. "Tajā programmā nekā nav. Tur ir labi vēlējumi, kuriem var piekrist, bet kopumā tā programma ir par visu labo un pret visu slikto," sacīja Rozenvalds.
Savukārt atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt ZZS būtu guvuši labākus rezultātus, ja būtu distancējušies no Aivara Lemberga, politologs lēsa, ka tieši otrādi, jo Lembers attiecībā uz vēlētāju "kalpo kā ēsma". Taču vienlaikus Lemberga saistība ar partiju sarežģī ZZS perspektīvas nokļūt valdībā.
Vienlaikus politologs neprognozēja, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti radikāli atšķirsies no vēlētāju aptauju rādītājiem. Pirmie 5 saraksti, kas vēlētāju aptaujās uzrādījuši labākos rezultātus, viņaprāt, noteikti ir iekļuvuši Saeimā.
Taču attiecībā uz it kā iekļuvušajiem pēdējiem 3 - "Stabilitātei", "Latvija pirmajā vietā" (LPP) un "Attīstībai/Par" - un pirmajiem, kas palikuši aiz strīpas - "Saskaņu" un "Konservatīvajiem", kādas izmaiņas gan varētu gaidīt.
Rozenvalds arī uzsvēra, ka vēlētāju aptauju rezultāti norāda uz kādu vērā ņemamu tendenci, ka tagad parlamentā būs pārstāvēti vismaz divi izteikti populistiski spēki - "Stabilitātei" un LPP. Politologa ieskatā minētās partijas nebūs "tik amorfas kā bija Kaimiņa komanda, kura sāka brukt un jukt uzreiz pēc iekļūšanas Saeimā. Šajā ziņā "buldozers Šlesers" ir stipri jaudīgāks."
Tāpat viņš atzīmēja, ka pirmo reizi Saeimā parādīsies spēks, kurš ir atklāti eiroskeptisks - "Stabilitātei". "Protams, diez vai viņi spēs realizēs solīto pie pašreizējā konsensa, kas pastāv lielākajā daļā politisko partiju, bet tas, ka viņi būs skaļi un dzirdami, par to man šaubu nav," pauda Rozenvalds.
"Domāju, ka mums skaidri jāredz to, ka Rosļikova kungs ir Alda Gobzema krievu izdevums. Viņiem ir līdzīgs stils. Par to varēja pārliecināties arī debatēs. Tā teikt, pirkstu mutē nebāz, viņš var arī nokost," atzina politologs.