Šlesera "Latvija pirmajā vietā" rezultātu uzlaboja ar pandēmijas ierobežojumiem neapmierināto elektorāts un tie, kas vairs negribēja balsot par "Saskaņu", jo pieminekļa nojaukšana un ukraiņu panākumi karā viņos bija radījuši narcistisku traumu, saka Artūrs Utināns -psihoterapeits Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikā, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs, norādot, ka dažu partiju augstie rezultāti vēlreiz apliecina elektorāta domāšanas mitoloģiju.
Kurš nogremdēja "Saskaņu" un "Katrai un katram"? (3)
Psihoterapeits uzskata, ka lielāku aktivitāti stimulēja daļas vēlētāju sašutums par pandēmijas ierobežojumiem, kā arī sabiedrību mobilizēja Krievijas izvērstais karš Ukrainā.
Artūrs Utināns saka, ka viņu pārsteidza ZZS panākumi un Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" rezultāts. Iespējams Šlesera partiju izvēlējās daļa no krievvalodīgajiem, kas vairs negribēja balsot par "Saskaņu". Barjeras pārvarēšana skaidrojama arī ar to, ka šīs partijas kristieši aktīvi iestājās pret Covid-19 ierobežojumiem.
Savukārt ZZS panākumi drīzāk apliecina vēlētāju "domāšanas mitoloģiju"', proti apsvērumus: "Lembergs ir saimnieks, kas dalās ar citiem".
"Saskaņas" zaudējumu vēlēšanās viņš saista ar Putina iebrukumu Ukrainā, kas krievvalodīgajā elektorātā izraisīja vilšanos. "Tas, ka ukraiņi uzvar, ir narcistika trauma daļai šī elektorāta, kas apvienojumā ar Uzvaras pieminekļa zaudējumu, radīja vilšanos "Saskaņā", kas, viņuprāt, neko nav panākusi," saka psihoterapeits, norādot, ka, acīmredzot, šī elektorāta pašpārliecība ir mazinājusies.
Gobzema "Katrai un katram" izgāšanos viņš saista ar pārlieko kašķīgumu un žurnālistu jautājumu neuzklausīšanu debatēs. "Vēlētājiem jāsaprot, ja kandidāts neklausās žurnālistu jautājumos, viņš pēc vēlēšanām neieklausīsies arī vēlētāju vajadzībās, jo neieklausīšanās citos ir īpašība, kas kāda brīnuma pēc neizzūd." Pēc viņa domām, Gobzema izstāšanās no partijas nozīmē narcistisku traumu, jo iepriekš viņš sevi prezentēja kā "visi ies vēlēt par mums, tikai debilie ne"' un “viss, kam es pieskaros, beidzas ar pozitīvu iznākumu”.
"Tā ir vilšanās nevis sevī, bet vēlētājos un partijas biedros."
"Diemžēl elektorāts neseko partiju ētikas kodeksiem, kas savā ziņā ir būtiskāki par programmām, kurās lielākoties ir "medus". Svarīgi būtu sekot, vai ētikas kodeksos ir rakstīts par reakciju uz partijas biedru sašmucēšanos. Otrkārt, vai ētikas kodekss tiek realizēts, ja partijas biedrs rīkojies neētiski, ja par viņu ierosināta krimināllieta."
Runājot par "kašķīgajiem debatēs", psihoterapeits norāda, ka kašķīgums norāda uz nespēju izturēt kritiku.
"Ja cilvēks, līdzko tiek paceltas nesmukas lietas, saka "jūs uzpirkusi pozīcija" un izvirza sazvērestības teorijas, tas norāda, ka partija, kas neuzklausa kritiku neattīstīsies."
Pēc viņa domām, būtiski, vai partijas mācās no savām kļūdām, vai arī "runā tukšos lozungos".
Artūrs Utināns uzskata, ka šajā sasaukumā "brīnumu nebūs", nepieciešams ilgtermiņa darbs, lai partijas vairāk sekotu savai ētiskajai reputācijai. Partiju ētikas, morāles un reputācijas uzlabošanās iespējama vien vēlēšanu spiediena rezultātā.