"Konservatīvie" pēc neiekļūšanas Saeimā neplāno pamest politiku, akcentē Eglītis (2)

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, 14. Saeimas vēlēšanās "Konservatīvie" nepārsniedza 5% barjeru, iegūstot vien 3,09% vēlētāju balsu.

Politiķis atzina, ka partijas darbībā noteikti bijušas kādas kļūdas, kas, atskatoties, ir gan redzamas, gan arī saprotamas. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka partijai nevajag "bērt pelnus uz galvas" par to, ka tā būtu kaut ko briesmīgu izdarījusi. Partija esot strādājusi pēc labākā godaprāta, un, iespējams, tās piedāvājums nebija interesants vēlētājiem ārpus Rīgas.

"Mēs turpināsim darboties politikā, būsim tagad opozīcijā, un ar to vienkārši ir jāsadzīvo. Mēs veiksim partijas izvērtēšanu visos tās līmeņos un nodaļās. Katram būs iespēja izteikt savu viedokli par to, kas varbūt bijušas tās kļūdas, un nākt ar priekšlikumu, ko darīt tālāk. Mums ir vairāk nekā 1300 biedru un mēs esam gatavi tos uzklausīt, saprast, kāds ir viņu redzējums, un tad tikai domāt tālāk," skaidroja Eglītis.

Runājot par savu nākotni pēc vēlēšanām, Eglītis norādīja, ka "tālāk jau redzēs", konkrētu plānu pagaidām nav. Vēl mēnesi viņš labklājības ministra amatā plāno pildīt savus pienākumus, sagaidīt jauno valdību, nodot vietu jaunajam ministram un izstāstīt par saviem iesāktajiem darbiem.

"Redzēs, kas būs tas jaunais [labklājības] ministrs. Mērķis šobrīd nodot viņam lietas un tālāk jau redzēs. Kopumā es varu teikt, ka kā ministrs strādāju pēc labākā godaprāta un centos palīdzēt tām grupām, kas ir Labklājības ministrijas uzraudzībā - pensionāriem, ģimenēm ar bērniem, bezdarbniekiem -, kā arī sniegt energoresursu [cenu pieauguma] atbalstu. Visi šie pasākumi tika veikti pēc labākās sirdsapziņas," sacīja Eglītis.

Jau ziņots, ka vēlēšanās labāko rezultātu sasniegusi "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10, "Latvija pirmajā vietā" - deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošajā koalīcijā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem "Attīstībai/Par" un "Konservatīvajiem", kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei "Saskaņai", kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.