Aizvadītās vēlēšanas Latvijā liecina par svarīgām un būtiskām pārmaiņām sabiedrībā. Proti – pēc salīdzinoši ilga pārtraukuma par lielāko Latvijas partiju kļuvusi Jaunā Vienotība, kas nav populistu kopojums un nebalstās uz nacionāli etniska fundamenta. Pirmo reizi daļa krieviski runājošo vēlētāju ir bijuši gatavi iedziļināties valsts situācijā un balsot par partijām, kas nav tikai un vienīgi krieviski runājošās minoritātes lobisti. Parlamentā ienākusi jauna un moderna liberāla partija Progresīvie, kas balstās uz skandināvu sociāldemokrātu programmas un beidzot iezīmēs maznodrošinātu un nevienlīdzīgu sabiedrības loku vajadzības un intereses. Pie kam šis solis noticis ar vismazāko reklāmas budžetu un bez „uzlīmēšanās“ uz brandmūriem vai sabiedriskā transporta logiem.

Pirms vēlēšanu fināla pastāvēja bažas par populistu partiju uzbrukumu Latvijas demokrātijai. Šīs bažas izraisīja tā saucamā oligarhu atgriešanās vēlēšanu procesā ar Aivaru Lembergu un Aināru Šleseru priekšgalā.

Joprojām nav saprotams, kā šīs divas personības pēc „Rīdzenes sarunu“ publiskojuma, tiesas procesiem un fiksētiem kompromitējošiem dokumentiem (Magņitska saraksts) pret Aivaru Lembergu un saistībā ar Kremļa naudas regulāru dāvināšanu Aināram Šleseram (Dmitrija Muratova dokumenti) uzdrīkstējās piedalīties vēlēšanās 2022.gadā.