Bērboka Varšavā noraida Polijas prasību pēc reparācijām (1)

No Vācijas valdības viedokļa reparāciju jautājums ir slēgts, pēc tikšanās ar savu poļu kolēģi Zbigņevu Rau norādīja Bērboka, kas pārstāv zaļos.

Tomēr viņa piebilda, ka Vācija bez jebkādām atrunām joprojām apzinās savu vēsturisko atbildību.

"Mūs mūžīgais pienākums joprojām ir atcerēties miljonkārtīgās ciešanas, ko vācieši nodarījuši Polijai," uzsvēra ministre, piebilstot, ka nacistu noziegumi Polijai sagādājuši tādas sāpas, kādas netika pieredzētas nevienā citā vietā.

Viņa izteicās, ka šīs sāpes poļi izjūt joprojām un ka tās jūt ne tikai deviņdesmitgadīgie, bet arī deviņgadīgie, jo šīs sāpes tiek pārmantotas paaudzēs.

Bērboka atzina, ka vācieši, iespējams, ne vienmēr to apzinās, taču vācu jauniešiem šīs atmiņas ir jāuztur dzīvas.

"Mums, īpaši Vācijā, tas sev atkārtoti jāatgādina," uzsvēra ministre, piebilstot, ka Vācijai un Polijai jāturpina sadarbība.

Savukārt Rau norādīja, ka Polijai un Vācijas ir kopīga atbildība pret aizgājušajām, pašreizējām un nākamajām paaudzēm, un pauda pārliecību, ka "Vācijas valdības nostāja šajā jautājumā dialoga ceļā evolucionēs".

Neviens nevar atrast atsauci uz kādu morāles vai tiesību sistēmu, "kurā nozieguma pastrādātājs būtu pilnvarots pats neatkarīgi lemt gan par savas vainas apmēru, gan par savas atbildības apmēru un ilgstamību," uzsvēra Rau.

Polijas valdība neilgi pirms Bērbokas vizītes kārtējo reizi norādīja uz reparācijām, kas poļiem pienākas par nacistiskās Vācijas nodarītajiem zaudējumiem, un

Rau parakstīja attiecīgu diplomātisko notu, kurā Berlīnei oficiāli izteiktas Varšavas prasības.

Apritot 83.gadadienai kopš Otrā pasaules kara sākuma, Polijas parlamentārā komisija 1.septembrī nodeva atklātībai ekspertu sagatavoto ziņojumu, saskaņā ar kuru Polijai nacistu nodarītie zaudējumi pārsniedz 1,3 triljonus eiro.

Saskaņā ar Berlīnes oficiālo nostāju reparāciju jautājums esot atrisināts, kad Polija 1953.gada augustā pieņēma "tiesiski saistošu lēmumu" atteikties no turpmāku reparāciju prasībām.

Savukārt Varšava uzskata, ka 1953.gada lēmums, pirmkārt, attiecies vienīgi uz toreizējo komunistisko Austrumvāciju jeb tā dēvēto Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR) un, otrkārt, šādu lēmumu pieņēmusi neleģitīmā toreizējā komunistu marionešu valdība PSRS spiediena rezultātā.

Berlīne atsaucas arī uz Līgumu par galīgo izkārtojumu attiecībā uz Vāciju, kas tika parakstīts 1990.gada septembrī un ar kuru Otrā pasaules kara uzvarētājvalstis ASV, Lielbritānija, Francija un toreizējā PSRS oficiāli atteicās no savām okupētājvalstu tiesībām un atjaunoja pilnīgu Vācijas suverenitāti.

Ar šo līgumu tika atkārtoti apstiprināta tagad starptautiski atzītā Vācijas un Polijas robeža un liegtas Vācijas tiesības uz jebkādām turpmākām teritoriālām pretenzijām pret Poliju.

Vācija apgalvo, ka 1990.gada līgums, kas pazīstams arī kā četri plus divi līgums, nepārprotami arī nosaka, ka turpmāk reparācijas par Otro pasaules karu nepienākas nevienam iespējamajam prasītājam.