Laikā, kad visa Eiropa meklē iespējas, kā pārlaist nākamo ziemu, liela nozīme ir gāzei. Kāda situācija ir Latvijā? Vai nākamgad situācija kļūs labāka? Uz šo un citiem jautājumiem atbildes raidījumā “Nauda runā” sniedza “Latvijas Gāzes” vadītājs Aigars Kalvītis.
Nauda runā ⟩ Enerģētikas jomā nākamgad būs smagāk nekā šogad (3)
Cik maksās gāze?
“Latvijas Gāze” ir publiskā tirgotāja statusā, un uzņēmumam ir jāpiegādā gāze mājsaimniecībām par vidējo mēneša svērto cenu. Regulators ļauj pelnīt 7% no šīs cenas un nekādu lielāku peļņu nevar gūt, tāpēc “Latvijas Gāzei” ir zaudējumi pat pie pieaugošas gāzes cenas.
“Gāzes pašizmaksas šajā pusgadā ir 107 eiro par megavatstundu. Septembrī mēs gāzi pirkām pa 236 eiro megavatstundā un pārdevām pa 107 eiro. Tāpēc mums ir liela subsidējamā starpība, un zaudējumi būs redzami pusgada beigās. Oktobrī cena varētu nostabilizēties ap 200 eiro, bet mēs tāpat to pārdosim par 107 eiro megavatstundā. Līdz ar to šajā pusgadā zaudējumi varētu būt ap 30-40 miljoniem eiro, kas mums tāpat nākamajos tarifikācijas periodos būs jāatgriež atpakaļ,” sacīja Kalvītis.
Vieta manipulācijām nav – jūnijā gāze maksāja ap 90 eiro par megavatstundu, un neviens, nosakot tarifus, nevarēja pateikt, ka tagad šī cena būs ap 200 eiro. Prognozēt, kā gāzes cenas attīstīsies tālāk, ir ļoti sarežģīti. Šobrīd gāzes analītiķi prognozē, ka nākamais gads varētu būt smagāks nekā šis, jo šo gadu jau iesākām ar iekrājumiem.
Šobrīd neizjūtam deficītu, jo tirgū gāzi var nopirkt. Kas notiks janvārī – grūti pateikt. Bet, kas būs tieši pēc gada – var būt ļoti sarežģīti, tāpēc analītiķi brīdina, ka tieši 2023./24. gada sezona varētu būt vissarežģītākā, jo vairs nebūs ierastās piegāžu ķēdes.
“Latvijas Gāze” iepērk gāzi brīvajos tirgos – tiek iepirkta dažādas izcelsmes gāze – arī no Krievijas. Baltijas valstīs jau sāk veidoties vietējās apgādes ķēdes, un ir gaidāms, ka decembrī sāks funkcionēt terminālis Somijā. Klaipēdas terminālis ir funkcionējošs, un teorētiski var tikt atvērts arī Paldisku terminālis Igaunijā.