Aizvadītas 14. Saeimas vēlēšanas, kuru rezultāts sabiedrībā izraisa divējādas sajūtas. Vienotības triumfs un ZZS atgriešanās daļā sabiedrības izraisa šoku un neizpratni, savukārt citi to skata kā sava veida stabilitāti mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos. Taču veco partiju triumfs nav vienīgais vērā ņemamais analīzes objekts vēlēšanu rezultātu kontekstā. Ilggadējā krievvalodīgo vēlētāju tradicionālā izvēle “Saskaņa” ir piedzīvojusi fiasko, savukārt politiskā partija “Stabilitātei!” parlamentā ieguvusi 11 mandātus. Lai gan tā nav plaša pārstāvniecība, būtisks jautājums ir – ko šie rezultāti pasaka par noskaņojumu krievvalodīgo vēlētāju flangā?

Partijas "Stabilitātei!" gadījumā tās pozīcija kara jautājumā nav tik skaidra. Tās līderis Rosļikovs konsekventi izvairījies nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā, vienlaikus to neatbalstot. No vienas puses to var traktēt kā mēģinājumu uzrunāt abas krievvalodīgo “frontes puses”. Respektīvi, tas var tikt skatīts kā mēģinājums uzrunāt gan tos, kas iestājas pret karu, gan tos, kas pakļaujas Kremļa naratīvam par “specoperāciju”.