Tāpat bankai ir arī 15,7 miljardu franku liels papildu kapitāls, pateicoties pirmā līmeņa (AT1) īpašajām obligācijām, kuras stresa apstākļos var pārvērst kapitālā. Tāpat banka vasarā piesaistījusi 1,5 miljardus dolāru vērtu kapitālu, pateicoties AT1 obligāciju izsniegšanai ar 9,75% ienesīgumu. Tagad šis rādītājs palielinājies līdz 12,5%.
Turklāt, ņemot vērā regulatoru prasības, bankai ir 44,2 miljardus franku liels kapitāls “melnai dienai”, kas ļaus segt zaudējumus un nepieļaus bankrotu. Tāpat arī likviditātes segšanas koeficients (LCR) “Credit Suisse” ir 191%, kas ir ievērojami augstāks nekā citām bankām.
“Mums būtu jāzaudē 97 miljardus franku liels kapitāls, lai ar mūsu klientiem un strādājošajiem vispār kaut kas notiktu,” pauda “Credit Suisse” amatpersona, uzsverot, ka bankas rīcībā ir visi nepieciešamie drošības līdzekļi. “Finanšu krīzes laikā UBS arī zaudēja miljardus, bet šo banku izglāba. Mums tādu problēmu pašlaik nav.”
Citu banku reakcija
“Pagaidām būtu pārsteidzīgi vilkt paralēles ar banku krīzi 2008. gadā un “Deutsche Bank” krīzi 2016. gadā,” sacīja analītiķis Endrjū Kūms, salīdzinot Šveices bankas situāciju ar iepriekšējām banku krīzēm.
“No mūsu skatupunkta, raugoties uz bankas otrā ceturkšņa rezultātiem, var redzēt – “Credit Suisse” kapitāls un likviditāte ir labā līmenī,” pauda “JPMorgan” analītiķis Kīans Abuhoseins.
Kas notiks tālāk?
Pašlaik izskatās, ka bankas akcionāri ir ieklausījušies “Credit Suisse” un citu analītiķu teiktajā un nomierinājušies. Tāpat arī bankas akciju vērtība ir atguvusies.
Austrālijas biznesa izdevuma ABC žurnālists, kurš svētdienas vakarā “Twitter” ierakstīja ziņu, ka “liela starptautiskā investīciju banka atrodas uz bankrota robežas”, savu ierakstu nu ir dzēsis. Tāpat arī biznesa izdevuma vadība ir atvainojusies par šīm ziņām, kuras izrādījušās nepatiesas.