Lauksaimniecībā joprojām valda neziņa un satraukums, tomēr situācija ir stabila, uzskata Gulbe (1)

Pēc viņas teiktā, nozarē lielas panikas nav, bet joprojām ir neziņa un satraukums par to, kur iegādāties minerālmēslus, vai tie nāks no Ukrainas, vai paspēs iegādāties no Ķīnas un Kanādas, vai tiks mainīti ievedmuitas noteikumi, un tamlīdzīgi.

Vienlaikus Gulbe norādīja, ka "pamatprodukcijas ražotājiem, piemēram, graudaudzētājiem, iet pat salīdzinoši labi, neskatoties uz pieaugošajām resursu cenām". Arī graudu gala cena ir pieaugusi.

Gulbe sacīja, ka šis nav bijis graudaugu rekordražas gads, iznākums ir ne labs, ne slikts.

"Izskatās, ka ir pietrūcis zināšanu, jo daudzviet labības laukos vai nu slimības, vai kādi kukaiņi ir samazinājuši ražu. Raža nav izcila, bet nav arī slikta, ir normāla. Daudzviet graudi ir novākti kā lopbarība, bet tā nav slikta raža, tik lopbarību var pārdot par citu cenu," atzina speciāliste.

Par dārzeņu ražu vēl nevarot spriest, jo lielākā daļa vēl ir uz lauka.

"Taču līdz ar to, ka šīs vasaras karstuma periodos bija arī lietus, dārzeņi šogad ir izauguši labāki un vairāk nekā iepriekšējā gadā," teica Gulbe.

Vienlaikus viņa skaidroja, ka "augļkopībā šogad pavasarī ziedēšanas laikā bija vēss un bites nebija tik aktīvas, tādēļ dažviet raža nav tik liela, kā varētu būt". Tomēr kopumā pavasara salnas nebija lielas un raža būšot laba.

Savukārt piensaimniecībā situācija esot drūma. Ne tikai graudi kļuvuši dārgāki, bet līdz šim liela daļa lopbarības sastāvdaļu ir nākušas no Krievijas un Ukrainas.

"Atrast šiem produktiem aizvietotāju nav tik vienkārši, jo katram ir savas receptūras. Mājās tā nav problēma pankūku cepšanai saulespuķu eļļu aizvietot ar olīveļļu vai rapšu eļļu, bet biznesā receptūras mainīt nav tik vienkārši, ķep ciet aparāti utt. Viss atkarīgs no tā, kā lopkopībā ir iespējams aizvietot šīs trūkstošās komponentes, kas iepriekš iepirktas Krievijā un Ukrainā," atzīmēja Gulbe.

Tāpat viņa stāstīja, ka cūkkopībā, kas divus gadus strādājusi ar zaudējumiem un ļoti zemām cenām, situācija ir nedaudz uzlabojusies.

"Arī šajā nozarē situācija ir ļoti atkarīga no konkrētā uzņēmuma. Tiem, kas paši ražo graudus, tiem ir labi, bet tiem, kas iepērk barību, tā ir jāpērk par augstajām cenām. Tāpat ir energoietilpīgāki uzņēmumi, ir, kas enerģiju ražo paši. Situācija ir ļoti atšķirīga atkarībā no tā, kā katrs uzņēmums strādā," skaidroja Gulbe.

AREI ir augkopības selekcijas institūts. Institūta pētniecības virzieni ir saistīti ar kultūraugu ģenētiku un selekciju, augkopību un agroekoloģiju ilgtspējīgai saimniekošanai, nodrošina kvalitātes prasības pārstrādes izejvielām, kā arī ilgtspējīgas lauku telpas attīstību, ekonomisko analīzi lauksaimniecībai, pārtikas ražošanai un zivsaimniecībai. Institūts darbojas Rīgā, Priekuļos, Dižstendē un Viļānos.