Uzreiz pēc nolaupīšanas Filips Garido piespieda vienpadsmit gadus veco Dugardu iet ar viņu dušā, kas bija pirmā reize, kad meitene bija līdzās neapģērbtam vīrietim. Pirmajā nebrīvē pavadītajā nedēļā Dugarda palika saslēgta rokudzelžos, un viņas vienīgais cilvēciskais kontakts bija Garido, kurš dažreiz atnesa viņai ātrās ēdināšanas pārtiku un vienīgais runāja ar viņu. Viņš sagādāja viņai arī spaini, ko izmantot kā tualeti. Nedēļu pēc nolaupīšanas Garido pirmo reizi izvaroja joprojām rokudzelžos saslēgto Dugardu. Tā viņš turpināja darīt vismaz reizi nedēļā... Līdz četrpadsmit gados meitene dzemdēja bērnu...

Šādus neticami baisus stāstus mēs vēlētos labāk lasīt kāda iztēles radīta dižpārdokļa lappusēs. Tomēr tas tā nav un šie ir patiesi stāsti, kas reiz atgadījās ar mazām meitenītēm, kuras bija ceļā uz skolu. Viņu dzīves tajā dienā tika fiziski un morāli salauztas varmāku dēļ. Tomēr viņas izdzīvoja, izglābās un spēja par šo traģisko dzīves posmu pastāstīt gan policijai, gan sabiedrībai.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X