Raugoties uz situāciju Eiropā, varētu pieļaut, ka gāzes šai sezonai pietiks, taču nav īsti skaidrs, vai pietiks arī nākamajā sezonā, savukārt, piemēram, ASV manāmas recesijas pazīmes. “Centrālās bankas šobrīd agresīvi cīnās ar inflāciju, kas ir bijusi lielāka un noturīgāka, nekā gaidījām, piemēram, pirms pusotra gada,” skaidro eksperts, piemetinot, ka centrālajām bankām jāatrod līdzsvars. “Ja inflācija sāk iesakņoties, tad ar to tikt galā ir arvien grūtāk, un ekonomikai tas ir sāpīgs process.”
Āboliņš norāda, ka pilnībā nav pārvarētas arī Covid-19 pandēmijas radītās sekas. “Ja paskatāmies, teiksim, uz rūpniecības pieprasījumu Latvijā, tad redzam, ka līdztekus energoresursu cenām klāt nāk diezgan vājš ārējais pieprasījums, jo pirktspēja krītas ne tikai pie mums, bet arī citviet Eiropā.”
Lūgts skaidrot galvenos inflācijas cēloņus, Āboliņš min Krievijas sākto karu Ukrainā, kā arī, iespējams, tika nokavēts brīdis, kad vajadzēja samazināt vai atcelt pandēmijas seku novēršanas stimulus. Trešais iemesls ir negaidītā patēriņa struktūras maiņa, proti, pandēmijas laikā auga pieprasījums pēc precēm, nevis pakalpojumiem, un ieplānotās ražošanas ķēdes piedzīvoja negaidītu triecienu, jo trūka izejmateriālu un bija problēmas loģistikā.