Plāno atteikties no vardarbīgo bērnu sūtīšanas mājmācībā (5)

Tāpat ziņojumā būs jāietver informācija par valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai izveidotu atbalsta pasākumu sistēmu skolēniem, viņu ģimenēm un pedagogiem. Ziņojums līdz nākamā gada 15.februārim būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā (MK), paredzēts komisijas atbalstītajā priekšlikumā.

Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) priekšlikumu pamatoja, norādot uz atsevišķu organizāciju pretestību komisijas iepriekš atbalstītajiem likuma grozījumiem, kas paredz vardarbīgu bērnu nosūtīšanu mājmācībā. "Mēs kā deputāti ar savu rīcību esam veicinājuši asu sabiedrības reakciju, vairāk nekā 30 organizāciju pārstāvjiem atklātā vēstulē aizejošajai Saeimai paužot, ka šis, iespējams, ir sliktākais tās lēmums," sacīja politiķis. Ja šī Saeimas sasaukuma darbs nebeigtos, komisija vēl diskutētu ar organizāciju pārstāvjiem un panāktu kompromisu, taču, tā kā šādas iespējas vairs neesot, komisija likumprojektu var virzīt uz Saeimu, izdarot jaunus grozījumus, piedāvāja komisijas priekšsēdētājs.

Ašeradens rosināja izslēgt no likuma kritizēto punktu par skolēnu, kuri izglītības iestādē ir rīkojušies vardarbīgi, izglītības turpināšanu no dzīvesvietas. Tā vietā IZM būtu jāizstrādā minētais ziņojums.

Jaunā iecere paredz, ka IZM sadarbībā ar VM un Labklājības ministriju (LM) būs jāizstrādā informatīvs ziņojums arī par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs. Šis ziņojums izskatīšanai MK būs jāiesniedz līdz nākamā gada 14.aprīlim, paredzēts atbalstītajā priekšlikumā.

Komisijas sēdē par iekļaujošas izglītības veidošanu tika secināts, ka pašreizējā izglītības sistēma ir tālu no iekļaujošas izglītības sistēmas, rosinājumu pamatoja Ašeradens.

Saeimas Preses dienests informēja, ka komisijā atbalstītie likuma grozījumi arī paredz, ka gadījumā, ja pret pedagogu vērsta vardarbība, pedagogam ir tiesības saņemt atbalstu no izglītības iestādes vadītāja un no tās dibinātāja. Izglītības iestādes vadītājam plānots noteikt pienākumu izvērtēt saņemto informāciju par vardarbību pret izglītības procesa īstenošanā iesaistīto personu, informēt izglītības iestādes dibinātāju un risināt situāciju iestādē. Savukārt dibinātājam, saņemot informāciju no iestādes vadītāja, jānodrošina tās izvērtēšana un, ja nepieciešams, iesniegšana tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī jāsniedz atbalsts situācijas risināšanai.

Tāpat plānots noteikt, ka vecāki vai personas, kas realizē aizgādību, ir atbildīgi par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, kā arī par savlaicīgas informācijas sniegšanu par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Grozījumi likumā arī paredz, ka pašvaldībām būs jāsniedz konsultatīva palīdzība bērnu audzināšanā, kā arī jānodrošina atbalsta pasākumi izglītojamajiem un viņu ģimenēm.

Komisija atbalstīja likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Kā ziņots, ap 30 nevalstisko organizāciju pārstāvji ir nosūtījuši vēstuli Saeimai, aicinot atteikties no plānotajiem Izglītības likuma grozījumiem, kas ļaus vardarbīgus bērnus nosūtīt mājmācībā, informēja centra "Dardedze" pārstāve Anda Avena.

Kā uzsver Avena, Saeima pirmajos divos lasījumos ir atbalstījusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka gadījumos, kad skolā atkārtoti konstatēta bērna emocionāla vai fiziska vardarbība pret citiem bērniem vai pedagogiem, izglītības iestādes vadītājs varēs lemt par šī bērna izglītošanos ārpus izglītības iestādes - bērna dzīvesvietā. Pēc tam pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības sadarbības grupai mēneša laikā būs jāsagatavo atzinums par bērna atgriešanos izglītības iestādē.

Vēstules autori uzskata, ka šādas izmaiņas nozīmēšot, ka vispirms skola gaidīšot atkārtotu bērna vardarbīgas uzvedības epizodi, lai sāktu aktīvi rīkoties. Savukārt periodā, kad bērnam par atkārtotu vardarbīgu uzvedību izglītības iestādē ar izglītības iestādes vadītāja lēmumu ir piemērota izglītošanās ārpus izglītības iestādes, pastāvot liels risks, ka bērns būtiski iepalikšot izglītības programmas apguvē, kā arī bērns varot tikt "lielākā mērā pakļauts apdraudējumam no riskiem ģimenes un ielas vidē, radot bērniem noziedzības risku un ielu bērnu skaita pieaugumu".

Tāpat ziņots, ka Valsts prezidents Egils Levits vērsies pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot to nopietni apsvērt iespēju pirms trešā lasījuma no grozījumiem Izglītības likumā izslēgt strīdīgo regulējumu par bērnu, kuri dažādu iemeslu dēļ skolā ir emocionāli un fiziski vardarbīgi pret citām personām, nošķiršanu no izglītības iegūšanas skolā.

Valsts prezidenta kanceleja informēja, ka grozījumi paredz, ka šādos gadījumos bērniem būtu jāturpina izglītoties dzīvesvietā. Pēc Valsts prezidenta domām šie grozījumi faktiski nozīmētu traucētu izglītības ieguvi, jo mājmācības risinājums šādiem bērniem visdrīzāk būtu praktiski neiespējams.

Levitu uzmanīgu darījuši plašie iebildumi un kritika, kas izskanējusi par komisijas izvēlēto risinājumu no tiesībsarga, Tieslietu ministrijas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, kā arī sabiedrisko organizāciju un jomas lietpratēju viedokļiem, kas darīti zināmi komisijai.

"Mums visiem kopā ir jārisina skolās esošās problēmas ar bērniem, kuri ir emocionāli un psiholoģiski vardarbīgi. Katrs skolēns ir pelnījis drošu skolas vidi, kurā var iegūt kvalitatīvu izglītību. Vienlaikus mēs kā sabiedrība nevaram priekšlaikus norakstīt arī tos bērnus, kuriem ir tendence uz emocionālu un psiholoģisku vardarbību. Arī viņiem ir nepieciešams atbalsts un palīdzība, lai viņi varētu iegūt izglītību un sekmīgi socializēties sabiedrībā, pārvarot savas problēmas. Tas ir mūsu visu interesēs," vēstulē komisijai norāda Levits.