“Ministrija tā cinisma dēļ ir kā izdzīvošanas skola jau kādu laiku,” sarunā ar tiešsaistes žurnālu KLIK stāsta Ārlietu ministrijas ierēdnis Andris*. Viņš ir viens no nedaudziem, kas gatavs stāstīt par darba apstākļiem ministrijā un Latvijas diplomātiskā dienesta aizkulisēm. Jau vairākus gadus Andris darbojas ministrijas aparātā, un ar katru gadu viņa cerības uz pozitīvām izmaiņām sarūk. “Latvijas ārlietu dienests principā turas uz cilvēku entuziasmu,” ir frāze, kuru dzirdam ne tikai no Andra, bet arī citiem KLIK aptaujātiem ar Ārlietu ministriju saistītiem avotiem, kuri visi vēlējās palikt anonīmi.

Neoficiāli KLIK zināms, ka ministrijas vadībai šī gada laikā iesniegti vismaz divi ziņojumi, kuros apkopotas ar darba organizāciju un apstākļiem saistītās problēmas, uzsverot tieši pieaugošo darba slodzi pret sarūkošo darbinieku skaitu. Taču darbība joprojām nav sekojusi un apstākļi nav uzlabojušies. Viens no aspektiem nenoliedzami ir zemās algas. Andris pat rāda vienu no savām pirmajām darba algas lapiņām, kas saņemta pirms dažiem gadiem. Tajā cipars par pilnu nostrādātu mēnesi cilvēkam, kurš brīvi pārvalda četras valodas un kurš ir ieguvis maģistra grādu, pat nepārsniedz 400 eiro.

Runājot par ziņojumiem, Pelšs ir ļoti izvairīgs. Viņš nevarēja nosaukt, cik un kādi tieši ziņojumi gada laikā saņemti no darbiniekiem. “Esmu saņēmis priekšlikumus. Ziņojumus ar ieteikumiem vai praktiskām problēmām… Man ir jāpārbauda, vai ir divi un šogad,” izsakās Pelšs.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X