Inčukalna gāzes krātuves tehniskās jaudas palielināšanā investēs 21,65 miljonus eiro

Tiesības piegādāt iekārtu kompleksu atklātas iepirkuma procedūras rezultātā ieguvis Beļģijas uzņēmums "Solar Turbines Europe".

"Conexus" izsludināja iepirkumu šā gada martā, paredzot, ka tā uzvarētājs nodrošinās gāzes pārsūknēšanas agregāta kompleksa piegādi Inčukalna pazemes gāzes krātuves kompresoru cehā, kā arī veiks gāzes pārsūknēšanas agregāta komplekta ražošanai nepieciešamās tehniskās dokumentācijas izstrādi, jaunās iekārtas uzstādīšanu, palaišanu, nodošanas ekspluatācijā uzraudzīšanu un darbinieku apmācības.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš norāda, ka, pateicoties dalībai Eiropas projektos, turpinās Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija, lai ilgtermiņā stiprinātu dabasgāzes infrastruktūras drošību un veiktspēju. Šogad pilnībā tiks pabeigta trīs gāzes pārsūknēšanas kompresoru modernizācija, būtiski uzlabojot krātuves darbību.

Dimiņš arī skaidro, ka vienlaikus ar pārsūknēšanas jaudas palielināšanu gāzes pārsūknēšanas agregātiem, modernizācija ļauj samazināt atmosfērā nonākošo izmešu apmēru, kā arī samazināt degvielas gāzes patēriņu.

Iepirkums īstenots Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta ietvaros.

"Conexus" realizē Eiropas kopējās nozīmes projektu kopš 2019.gada, lai stiprinātu Inčukalna pazemes gāzes krātuves nozīmi kā modernai un kritiski svarīgai dabasgāzes infrastruktūrai ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas un Somijas reģionā. Projekta kopējās izmaksas ir 88 miljoni eiro, no kuriem 50% ir Eiropas līdzfinansējums.

Eiropas Savienības projekti tiek īstenoti atbilstoši noslēgtajiem līgumiem ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru.

Jau vēstīts, ka "Conexus" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 27,677 miljoni eiro, kas ir par 6,8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 33,7% - līdz 5,397 miljoniem eiro.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem.