Nav pagājusi gandrīz neviena diena, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebūtu vicinājis savu kodolieroču rungu, lai iebaidītu Ukrainu un Rietumus. Vai viņš ir traks? Iespējams, jo šādu ieroču izmantošana pārkāptu 77 gadus ilgo kodolieroču tabu.

Kopš ASV nometa atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, aptuveni 200 konvenciālajos konfliktos ir izdevies izvairīties no prātam neaptveramās kodolieroču izmantošanas – tā tas bijis pat tajos konfliktos, kur vienā vai otrā pusē bija iesaistītas kodolvalstis. Tikai vienu reizi Padomju Savienība un ASV bija tuvu bezdibeņa malai – tieši pirms 60 gadiem Kubas raķešu krīzes laikā. Kāpēc abas puses atkāpās un ko no šīs krīzes varam mācīties mūsdienām?

Atcerēsimies, kā 1914. gadā lielvalstis ieslīga Pirmajā pasaules karā. Tad iztēlojieties, ka ķeizari, cari un karaļi būtu varējuši ielūkoties kristāla lodē un redzēt pasauli 1918. gadā. 20 miljoni bojāgājušo un iznīcinātas četras lielās impērijas: Vācijas, Austroungārijas, Krievijas un Osmaņu impērija. Krievijā uzvarēja boļševisms, un drīz vien visā Eiropā izplatījās fašisms. Tikai toreizējajam Lielbritānijas ārlietu ministram Edvardam Grejam 1914. gadā izrādījās taisnība: "Eiropā izdziest gaismas, un mūsu dzīves laikā mēs vairs neredzēsim, kā tās atkal iedegsies."

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X