Pēdējās nedēļās Biškekā vērojams neparasts skats: Kirgizstānas galvaspilsētas ielās mudž desmitiem tūkstošu izglītotu vīriešu ar eiropeiskiem vaibstiem. Tie ir Krievijas pilsoņi, kas bēg no Krievijas prezidenta Vladimira Putina 300 000 rezervistu "daļējas mobilizācijas", lai cīnītos viņa karā pret Ukrainu. Kirgizstānas iedzīvotāji un valdība ir uzņēmuši bēgļus ar atplestām rokām.

Krievijas mobilizācijas bēgļu pieplūdums redzams arī daudzās citās Eirāzijas pilsētās, piemēram, Tbilisi (Gruzija), Baku (Azerbaidžāna), Erevānā (Armēnija) un Almati (Kazahstāna). Lai gan jau kopš februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, krievi ir pārcēlušies uz Austrumeiropu un Rietumāziju, Kremļa pirmie plaša mēroga mobilizācijas centieni kopš Otrā pasaules kara ir pārvērtuši par plūdiem to, kas iepriekš bija vienmērīga bēgļu straumīte.

Iemesls ir vienkāršs: nevienā no šīm bijušajām padomju republikām (Krievija tās bieži dēvē par "tuvajām ārzemēm") Krievijas pilsoņiem nav nepieciešamas ieceļošanas vīzas.