Viena ģimene/persona var saņemt līdz 6 pakām neatkarīgi no laika posma (tā sakot – dzīves laikā) ne biežāk kā 1 reizi mēnesī.
Paku saturs un apjoms ir atkarīgs no saņemtajiem ziedojumiem.
Pārtikas bankas vadītāja stāsta, ka straujā cenu kāpuma dēļ pieprasījums pēc pārtikas pakām pieaug, un tuvāko mēnešu laikā prognozē vēl straujāku pieaugumu. “Šobrīd mēs mēnesī izsniedzam vidēji 500 pārtikas pakas – ziemas mēnešos ir vairāk, vasaras mazāk.
Sakarā ar dzīves dārdzības pieaugumu pieprasījums pēc pakām pieaug. Mēs paredzam, ka ziemas periodā pieaugums būs 20 – 25%
un, visdrīzāk, līdzīgi kā tas bija pandēmijas zemākajā punktā, īpaši no ģimenēm ar diviem vecākiem un diviem nepilngadīgiem bērniem. Visbiežāk šajās ģimenēs tēvs ir vienīgais apgādnieks, māte rūpējas par zīdaini vai pirmsskolas vecuma bērniem, sev piemērotu darbu, lai salāgotu ar bērna vajadzībām, nevar atrast. Tēva alga paliek nemainīga, un cenu pieauguma dēļ ģimene vairs nespēj samaksāt visus rēķinus un iegādāties tik daudz produktu, lai pilnvērtīgi paēstu visa ģimene.
“Es bulciņu gadu neesmu ēdis...”
Vaicāta par to, kurām sabiedrības grupām visvairāk nepieciešama palīdzība, Kraukle norāda, ka
“Paēdušai Latvijai” galvenā mērķgrupa ir ģimenes ar bērniem, kas pēc statistikas un arī reālās dzīves visvairāk ir pakļautas nabadzībai.
Vēl smagāka situācija ir ģimenēs ar vienu vecāku, visbiežāk tā ir vientuļā māte.
“Jo tālāk no pilsētas dzīvo ģimene vai persona, jo grūtāk paliek. Labi, ja ir iespēja pašam kaut ko izaudzēt, bet ir jānokļūst līdz centram – pie ārstiem, uz veikalu, tie ir transporta izdevumi, kas šobrīd ir ļoti liela izdevumu pozīcija šajās ģimenēs. Senioriem un personām ar invaliditāti lielu izdevumu pozīciju sastāda medikamenti un ārsta apmeklējums. Galarezultātā cilvēks sāk taupīt uz pārtiku, ēd mazāk vai mazāk kvalitatīvu pārtiku. Tas iespaido pašsajūtu, darba spējas un vispārēju noskaņojumu. Šiem cilvēkiem bieži vien nav neviena dzīves prieciņa,” Kraukle ieskicē pagalam skumju ainu.