“Bulciņu gadu neesmu ēdis." Cenu kāpuma dēļ pieaug pieprasījums pēc Pārtikas bankas atbalsta (5)

"Kopš pirmsākumiem darbību esam paplašinājuši, iesaistoties likumdošanas izstrādē, organizējot humānās kravas, izglītojot un dažādos veidos veidojot izpratni par sabiedrības mazaizsargāto daļu, kura ir pakļauta nabadzībai un atstumtībai, par pārtikas ētisku patēriņu, pārtikas atlikumu samazināšanu," uz trīspadsmit gados paveikto atskatās Agita Kraukle.

Projekta galvenais darbības mērķis ir palicis nemainīgs –

Pārtikas banka sniedz atbalstu ar pārtiku trūkumā nonākušajām ģimenēm ar bērniem, senioriem un invalīdiem, kuri nevar saņemt sociālo palīdzību – birokrātisku šķēršļu dēļ viņiem netiek piešķirts trūcīgā vai maznodrošinātā statuss.

Pārtikas banka spēj ātri reaģēt uz cilvēku lūgumiem pēc palīdzības un atbalstīt ar pārtiku noteiktu laika posmu, kamēr ģimene sakārto dokumentus, saņem pabalstus vai kā citādāk uzlabo savus dzīves apstākļus.

Nabadzība pieaug: īpaši neaizsargātas - ģimenes ar bērniem

Iniciatīvas prioritārā mērķgrupa ir ģimenes ar bērniem, jo tieši šī grupa ir visvairāk pakļauta nabadzībai. Galvenais atlases kritērijs ir zemi ienākumi – līdz 350 eiro uz personu, un nav piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās statuss, līdz ar to nav iespējams saņemt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām atbalsta komplektu (tautā sauktas arī par “Eiropas pakām”) un cita veida sociālo palīdzību. Kraukle norāda, ka pēc tādiem pašiem kritērijiem iespēju robežās palīdzība tiek sniegta arī senioriem un personām ar invaliditāti.

Viena ģimene/persona var saņemt līdz 6 pakām neatkarīgi no laika posma (tā sakot – dzīves laikā) ne biežāk kā 1 reizi mēnesī.

Paku saturs un apjoms ir atkarīgs no saņemtajiem ziedojumiem.

Pārtikas bankas vadītāja stāsta, ka straujā cenu kāpuma dēļ pieprasījums pēc pārtikas pakām pieaug, un tuvāko mēnešu laikā prognozē vēl straujāku pieaugumu. “Šobrīd mēs mēnesī izsniedzam vidēji 500 pārtikas pakas – ziemas mēnešos ir vairāk, vasaras mazāk.

Sakarā ar dzīves dārdzības pieaugumu pieprasījums pēc pakām pieaug. Mēs paredzam, ka ziemas periodā pieaugums būs 20 – 25%

un, visdrīzāk, līdzīgi kā tas bija pandēmijas zemākajā punktā, īpaši no ģimenēm ar diviem vecākiem un diviem nepilngadīgiem bērniem. Visbiežāk šajās ģimenēs tēvs ir vienīgais apgādnieks, māte rūpējas par zīdaini vai pirmsskolas vecuma bērniem, sev piemērotu darbu, lai salāgotu ar bērna vajadzībām, nevar atrast. Tēva alga paliek nemainīga, un cenu pieauguma dēļ ģimene vairs nespēj samaksāt visus rēķinus un iegādāties tik daudz produktu, lai pilnvērtīgi paēstu visa ģimene.

“Es bulciņu gadu neesmu ēdis...”

Vaicāta par to, kurām sabiedrības grupām visvairāk nepieciešama palīdzība, Kraukle norāda, ka

“Paēdušai Latvijai” galvenā mērķgrupa ir ģimenes ar bērniem, kas pēc statistikas un arī reālās dzīves visvairāk ir pakļautas nabadzībai.

Vēl smagāka situācija ir ģimenēs ar vienu vecāku, visbiežāk tā ir vientuļā māte.

“Jo tālāk no pilsētas dzīvo ģimene vai persona, jo grūtāk paliek. Labi, ja ir iespēja pašam kaut ko izaudzēt, bet ir jānokļūst līdz centram – pie ārstiem, uz veikalu, tie ir transporta izdevumi, kas šobrīd ir ļoti liela izdevumu pozīcija šajās ģimenēs. Senioriem un personām ar invaliditāti lielu izdevumu pozīciju sastāda medikamenti un ārsta apmeklējums. Galarezultātā cilvēks sāk taupīt uz pārtiku, ēd mazāk vai mazāk kvalitatīvu pārtiku. Tas iespaido pašsajūtu, darba spējas un vispārēju noskaņojumu. Šiem cilvēkiem bieži vien nav neviena dzīves prieciņa,”  Kraukle ieskicē pagalam skumju ainu.

“Cilvēki dažkārt ir tik iepriecināti saņemt maizes kukulīti vai kādu saldumiņu. Simtiem reižu esam dzirdējuši no senioriem “Es bulciņu gadiem neesmu ēdis” vai no mātēm “Maniem bērniem beidzot būs kāds našķis pie tējas”.

Bērni jo īpaši izjūt atstumtību – kad citi ēd kādu saldumu starpbrīdī, bet viņiem nav nekā. Arī pašiem vecākiem ir prieks dvēselei apēst kādu šokolādes gabaliņu vai desmaizi.”

Kad darvas piliens nevar sabojāt medus mucu

Pamatā cilvēki, kas izmanto Pārtikas bankas palīdzību, esot kautrīgi, bet smaids sejā un mirdzums acīs pasaka visu. “Daudziem mūsu paciņa tiešām ir cerību stars grūtā dzīves brīdī, reāls atbalsts.” Labdarības projekta vadītāja atzīst, ka pats

lielākais gandarījums ir tad, kad ģimene noziedo pārtikas paku kādā no akcijām ar tekstu “Jūs mums palīdzējāt savulaik, kad bija grūti. Tagad mēs varam palīdzēt kādai citai ģimenei.”

Daudzi, kuri savulaik saņēmuši atbalstu no Pārtikas bankas, pēcāk paši iesaistās projekta aktivitātēs – šķiro, uzrunā piepildīt paciņas. “Viņi caur vietējo izdales punktu atkal nonāk sabiedrībā – komunicē, dara, jūtas noderīgi un piederīgi. Protams, ir arī nepateicīgi cilvēki, bet šo gadu laikā esmu sapratusi, ka uz šiem dažiem darvas pilieniem nevajag koncentrēties, jāskatās uz labo, ko mēs darām. Un tas ir krietni lielāks medus piliens.”

Agita Kraukle atklāj, ka lielākais izaicinājums, ar ko nācies saskarties darbības laikā, ir pierādīt sevi un projekta nozīmi, “pamatot, kāpēc mums ir jāziedo, runāt ar sabiedrību un uzņēmumiem, vairot uzticību. Tāpat arī izveidot uzticamu un spēcīgu reģionālo tīklu.

Stabilitāte prasa gadus un lielu darbu, man ir prieks, ka es un mana komanda esam spējuši to radīt.

Protams, viss plūst un mainās, it īpaši šajos neparedzamajos apstākļos, bet mums ir ļoti liela motivācija turpināt darbu, jo tam ir pievienotā vērtība.”

Latvijas sabiedrība ir dāsna un atsaucīga

Šo labdarības projektu nebūtu iespējams īstenot bez atbalstītājiem, kuru ir gana daudz. Tā, piemēram,

veikalu tīkls “Rimi” palīdz ar pārtikas paku akciju un katru mēnesi ziedo aptuveni 20 tonnas dažādu produktu, ar kuriem papildināt pakas.

“Latvijas valsts meži” finansē administratīvo izdevumu segšanu, “Latvijas Finieris” Pārtikas bankas vajadzībām atvēlējis plašas noliktavas telpas, bet “Venipak” piegādā pakas uz attāliem reģioniem, kur tuvumā nav izdales punktu.

““Dobeles dzirnavnieks” vienmēr atsaucas mūsu lūgumam ziedot savu produkciju. Tāpat arī daudzi citi pārtikas ražotāji un izplatītāji ir mūsu draugi, kuri regulāri vai pa retam mūs atbalsta. Tad ir simtiem privātpersonu, kuri ziedo naudiņu, lai mēs pēcāk iepirktu produktus un nokomplektētu pakas. Viens no projekta pamatlicējiem "Ziedot.lv" joprojām ir mūsu draugs un padomdevējs. Arī starptautiskie uzņēmumi, kā “Mondelez” un “Nestle”, par mums zina un paretam ziedo savu produkciju,” Pārtikas bankas draugus turpina uzskaitīt Agita Kraukle, apstiprinot, ka Latvijas sabiedrība ir dāsna un atsaucīga. “Grūtos brīžos mēs tiešām sadodamies rokās un kopīgi pārvaram krīzi.

Mēs esam spēcīga tauta, mums tas ir jāapzinās un jāiet ar augsti paceltu galvu. Domāju, ka pandēmija un karš Ukrainā ir parādījis mūsu spēku un dāsnumu, mūsu gaišo un labo sirdi.”

Vienīgais valsts atbalsts projektam ir caur tās kapitālsabiedrību “Latvijas valsts meži”, kas katru gadu ziedo sociālās jomas projektiem. “Paēdušai Latvijai” ir viens no tiem. “Esmu ļoti pateicīga, ka mēs tiekam uzskatīti par vajadzīgu un nopietnu projektu, kura īstenošanai ir ietekme uz sabiedrības labklājību. Daudzi valsts atbalstu uzreiz uztver kā naudu. Jā, nauda ir nozīmīgs atbalsts, bet tikpat nozīmīgs ir arī saredzēt mūs kā partneri, kā ekspertu,” teic projekta vadītāja, piebilstot, ka Pārtikas bankai ir lieliska sadarbība likumdošanas pilnveidošanā ar Zemkopības ministriju un Labklājības ministriju. Tāpat arī Aizsardzības ministrija projektu saredz kā daļu – kaut mazu, bet tomēr - no Civilās aizsardzības plāna. “Kopumā mums ir laba komunikācija un sadarbība ar daudzām valsts institūcijām. Arī caur šo prizmu ir iespējams uzlabot sabiedrības mazaizsargātās daļas labklājību.”

Kā mēs katrs varam palīdzēt

Šobrīd vislielākais projekta izaicinājums ir salāgot pieprasījumu ar pieejamo ziedojumu apjomu. “Ja gada sākumā pārtikas pakas vērtība bija 12 eiro, tad tagad tie jau ir 20 eiro (vairumtirdzniecības cena),” skaidro Kraukle.

Tāpat izaicinājums ir arī projekta īstenošanas izmaksas. “Labais tonis ir ziedojumu paņemt no ziedotāja, nevis lūgt to atvest, ja vien, protams, tas nav liela apjoma ziedojums. Degvielas izmaksas strauji pieaug, tāpat arī ikdienas izmaksas, kā elektrība, telpas. Mēs negribētu ierobežot savu darbību, iespējams pat pārtraukt sadarbību ar kādu no izdales punktiem, jo viņi vairs nevar uzturēt savas telpas. Arī pārtikas produktu nekad nav par daudz, tos mēs pieņemam vienmēr.”

Līdz 21.novembrim noris kampaņa Pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" darbības stiprināšanai un paplašināšanai, lai projekts varētu palīdzēt vēl vairāk cilvēkiem.

Kampaņas ietvaros ir iespējams ziedot ziedojumu kastītēs "Rimi" veikalos visā Latvijā un projekta mājaslapā šeit.

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi tiek aicināti ziedot savu produkciju. Tiek pieņemti arī produkcijas atlikumi, produkti ar bojātu vizuālo noformējumu vai tādi, kam drīzumā beigsies derīguma termiņš. Tāpat noderīgi ir transporta pakalpojumi, iepakojums un citas praktiskas lietas.

Nākotnes mērķis – paplašināt darbību

Atskatoties uz paveikto, Agita Kraukle teic, ka ir divi brīži, kad pārņem īpaša gandarījuma sajūta: “Kad ziedotājs zvana un saka “Mēs redzam, ka jums tagad ir grūti, mēs gribam palīdzēt. Ko jums vajag?” Un kad es saņēmu bildes vai bērnu zīmējumus gan no izdales punktiem, gan ģimenēm. Ar pateicību par sniegto atbalstu un to, ka šie cilvēki tiek saredzēti, nevis atstumti kā kārtējā problēma. Un arī tad, kad cilvēki akcijās pienāk klāt un saka, ka novērtē mūsu darbu un pateicas par mūsu veikumu.”

Pārtikas bankas vadītāja neslēpj lepnumu par savu komandu, partneriem un ziedotājiem. “Mēs tiešām esam vislabākie, visatsaucīgākie un visdāsnākie.

Es lepojos par paveikto, par katru paciņu, par katru iepriecināto ģimeni, par katru jauno sadarbību un saņemto ziedojumu."

Projekta lielais mērķis ir stiprināt savu kapacitāti un paplašināt darbību, lai varētu sniegt palīdzību vēl lielākam cilvēku skaitam. “Gribam kļūt vēl lielāki un spēcīgāki. Un es ticu, ka mēs to sasniegsim. Esmu pieticīga un ticu, ka lietas un cilvēki pie mums atnāk tad, kad ir nepieciešami visvairāk. Nevajag ķert un grābt. Nedaudz ar apdomu un pietāti, un viss notiks.”

Raksts tapis sadarbībā ar "Rimi".