Ilgi neticēju, ka tas varētu kādreiz piepildīties, jo solījumi izskanējuši jau vairāk nekā četrus gadus. Solījumi, kliegšana, apvainojumi, vainīgo meklēšana paša radītajās problēmās un tā tālāk. Tomēr šobrīd jau pavisam droši varu teikt – Aldis Gobzems tik tiešām ir sakravājis čemodānus un pametis Latviju. Paldies tev un, lūdzu, nekad nebrauc atpakaļ.

Esam piedzīvojuši skaistu stāstu par Latvijas politisko komētu, kas izdzisa tikpat strauji kā uzliesmoja. Un uzliesmojot sadedzināja ne tikai nākotnes ieceres un pagātnē paveikto, bet nedaudz nosvilināja pat matu līniju.

Atskatoties uz pēdējo četrgadi, varētu teikt, ka Aldis tik tiešām bijis cilvēks, kuram neizdodas pilnīgi nekas. Labi, izdevās iekļūt Saeimā, bet tālāk jau tikai uz leju. Raudzīsim lejupslīdi apskatīt puslīdz hronoloģiski.

Tātad, uz populisma viļņa ar nepiepildāmiem solījumiem un pārējo partiju apsaukāšanu partijai KPV LV savulaik izdevās iesērfot Saeimā ar ievērojamu deputātu skaitu. Aldim nebija pilnīgi nekādu šaubu, ka viņš būs nākamais premjers, prezidents tik tiešām nepaskopojās un deva viņam iespēju mēģināt izveidot valdību.

Bet, tavu neražu, – izrādās, ka, visu priekšvēlēšanu laiku saucot pārējās partijas par meļiem, zagļiem un oligarhu ielikteņiem, neviens no viņiem nav gatavs atbalstīt tavu valdību. Sekojoši – sapnis par ministru prezidenta krēslu izbeidzās tikpat ātri kā vīzija par 51% vēlētāju balsu saņemšanu vēlēšanās.

Komentāri (6)
CopyLinkedIn Draugiem X