Pēc sociālās korekcijas izglītības iestādes “Naukšēni” likvidācijas bijušie audzēkņi nonākuši pašvaldībās, no kurām savulaik tika nosūtīti uz attālo izglītības iestādi tagadējā Valmieras novadā. Skaļāk izskanējis, kā kādam agrākajam Naukšēnu iemītniekam klājas Dobelē: viņš ar pāraudzinātājiem tikties pat nedomājot, toties pastrādājis zādzības. Taču arī citās pašvaldībās ar šiem bērniem neiet viegli.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova saka: “Ir daļa bērnu, kuri ir ilgstošā vai mazāk ilgstošā prombūtnē, proti, neuzturas tajā dzīvesvietā, kas viņiem ir noteikta. Ir pusaudži, kuriem diemžēl ir jauni pārkāpumi bijuši.”
Trīs jaunieši pēc “Naukšēnu” slēgšanas atgriezušies ārpusģimenes aprūpes iestādē Rīgā, taču tās vadītājs akcentē – šī vieta viņiem nav piemērota, tai ir citas funkcijas.
Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra direktors Kaspars Jasinkevičš norāda: “Katrs bērns – un mums šajā gadījumā ir trīs bērni – ir citādāks. Skaidrs, ka ir mainīgas sekmes. Teikt, ka atgriežoties atpakaļ viņiem viss ir lieliski... Tā es absolūti nevaru apgalvot.”
Līdzīgi izsakās arī citu pašvaldību pārstāvji, kuri par savā atbildības lokā nonākušajiem Naukšēnu audzēkņiem publiski gan nevēlas izteikties, taču aizkadrā saka – mūsu spēku šiem jauniešiem nepietiek; ne jau velti viņi bija nonākuši īpašā korekcijas skolā; tas liecina, ka sociālo dienestu resurss viņu gadījumā bija izsmelts. Inspekcijā turpretī sliecas domāt, ka bērnu pāraudzināšana tuvāk dzīvesvietai idejiski ir pareizāka. Valentīna Gorbunova: “Tur bija viena iestāde, tāpēc tā nebija katras konkrētās pašvaldības sāpe, bet agri vai vēlu šie jaunieši tik un tā atgrieztos viņu pašvaldībā, darbs ar viņiem tik un tā jāturpina.”