“Latvijas valsts mežu” 250 miljonu vērtos iepirkumus savā kontrolē grib pārņemt valdes loceklis Jānis Lapiņš

LVM apgrozījums pagājušajā gadā bija 405 miljoni (405,29 miljoni), peļņa - 111 miljoni (111,53 miljoni).

LVM vadība vislielākās izmaiņas piedzīvojusi tieši zemkopības ministra Kaspara Gerharda laikā. Pagājušā gada novembrī vispirms pilnībā nomainījās visa uzņēmuma padome, bet šā gada vasarā praktiski visa LVM valde.

Vienīgais, kuram izdevās savu amatu noturēt, bija Jānis Lapiņš. 2019.gadā viņam speciāli radīja piektā valdes locekļa vietu.

Lapiņa karjeras pavērsieni apbrīnojami sakrīt ar Gerharda darba gaitām. Abi vienlaikus strādājuši “Latvijas dzelzceļa” koncerna vadībā. Kad Gerhards kļuva par VARAM ministru, Lapiņš nonāca tās pakļautībā esošā “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” valdē, bet Gerhardam, iesēžoties zemkopības ministra krēslā, Lapiņš nokļuva valdē LVM.

Lapiņu uzņēmuma valdē iecēla kā zemes dzīļu speciālistu, tagad viņa darbības profils krietni paplašinājies. Tikko paspējis nomainīt ilggadējo LVM IT vadītāju un tajā iecēlis jaunu cilvēku. Tāpat radīts iepriekš nebijis amats - stratēģiskās komunikācijas vadītājs, kuru ieņem Ilona Oša no “Latvijas dzelzceļa” koncerna.

Taču nopietnākās pārmaiņas skārušas LVM iepirkumus. Lapiņš ir izveidojis jaunu, tieši viņam padotu amatu- Iepirkumu daļas vadītājs. Iepriekš šāda struktūrvienība kompānijā nav bijusi.

Kopējais dažādu iepirkumu apjoms LVM gadā ir iespaidīgs - ap 250 miljoniem eiro. Uzņēmuma ir daudz un dažādas vajadzības– sākot no mežu atjaunošanas, kopšanas un aizsardzības, līdz autoceļu izbūvei mežos, meliorāciju sistēmu uzturēšanas, kokmateriālu pārvadājumiem, kokaudzēšanas un šķeldas ražošanas. Visās sfērās katrs lielā uzņēmuma sektors rīko konkursus un izvēlās labākos un lētākos uzņēmēju piedāvājumus. Tagad plāns ir visus iepirkumus centralizēt.

Sludinājumu, ka LVM meklē šādu publisko iepirkumu speciālistu, portālos ievietoja 7. septembrī. Prasības pretendentiem nebija specifiskas - otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai maģistra grāds tiesību zinātnē. Arī piecu gadu pieredze publisko iepirkumu jomā nav uzskatāma par neierastu. Taču steiga, kādā konkurss organizēts liecina, ka vajadzīgais cilvēks šai amatā bija jau atrasts. Kā mums apliecināja "Nodarbinātības valsts aģentūrā", kas atbild par oficiālo sludinājumu izvietošanu, pieteikšanās termiņš Latvijas otrā vērtīgākā uzņēmuma iepirkumu daļas vadītāja amatam bija tikai 7 dienas. Atskaitot brīvdienas, pieteikties uz šo amatu varēja vien piecu darbadienu laikā.

“Nekā personīga” zināms, ka par Iepirkumu daļas vadītāju LVM iecelta Irēna Jurisone. Bijušo pašvaldības uzņēmuma “Rīgas ūdens” Juridiskā departamenta vadītāju un maksātnespējas administratori Jurisoni LVM valdes loceklis Jānis Lapiņš pazīst, jo vairākus gadus vadīja nu jau likvidēto “Aqua Riga” - pašvaldībai piederošā uzņēmuma meitas kompāniju.

Liepiņš intervijai nepiekrita. Rakstiskās atbildēs norādīja, ka Jurisoni 20 kandidātu vidū esot izvēlējusies kompānijas Personāla vadības daļa. Mainot uzņēmuma operatīvās pārvaldības modeli, Juridiskā pārvalde vairs neesot valdes priekšsēdētāja, bet gan Liepiņa atbildības sfēra, un tāpēc Jurisone ir padota tieši viņam.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts vasarā izslēdzis LVM no sava biedru vidus, pamatojot to ar apšaubām praksi, kādā notika valdes locekļu atlase. Šis ir nākamais solis, kad valsts uzņēmumā tiekot pieņemts sasteigts lēmums, neizvērtējot riskus.

Saspringtie ģeopolitiskie apstākļi bija tikai viens no apstākļiem, kāpēc ilggadējais LVM vadītājs Roberts Strīpnieks pirms aiziešanas no kompānijas pērnā gada nogalē, iesniedza visu nepieciešamo dokumentāciju, lai uzņēmums LVM iegūtu industriālo drošības sertifikātu. Tā kā kompānijas, kam tāds ir, strādā ar klasificēto informāciju - tad SAB kopā ar Valsts drošības dienestu veic pārbaudi, vai valdes un padomes cilvēkiem, kā arī departamentu vadītājiem varētu uzticēt valsts noslēpumu saturošu informāciju. Ja kāds no valdes vai padomes pielaidi nevar saņemt, uzņēmumam Industriālais drošības sertifikāts ir liegts.

“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka SAB atzinums par sertifikātu LVM kavējas un tam par iemeslu varētu būt pārbaude par uzņēmuma valdes locekļiem.

Vasarā amatos ieceltie LVM valdes locekļi nāk no skandālos ierautiem uzņēmumiem.

Jānis Stankevičs daudzus gadus bijis SIA “Rīgas meži” ražošanas daļas vadītājs. Laikā, kad uzņēmuma valdē bija tagad jau Latvijas valsts mežu padomē nonākušais Aivars Tauriņš. Saistībā ar “Rīgas mežiem” policija izmeklēja vairākus iespējamos likuma pārkāpumus, tai skaitā neizdevīgu medību nomas līgumu slēgšanu. Stankeviča tieša atbildības joma “Rīgas mežos” bija Norupes kokzāģētava, kurā arī tika atklāti pārkāpumi.

Konkursā uz Latvijas valsts mežu valdi startēja un vietu tajā ieguva arī Toms Reiziņš ar 15 gadu stāžu būvniecības nozarē.

Reiziņš bijis finanšu direktors būvkompānijā “Latvijas energoceltnieks”. Un “Velve” valdes loceklis. Tāpat līdz šā gada martam pildījis būvniecības grupas “MN Holding” finanšu direktora pienākumus, kas ir 100 procentīga SIA “Velve” īpašniece.

Gan “Latvijas energoceltnieks”, gan “Velve” sodītas par iesaistīšanos būvnieku kartelī. “Latvijas energoceltnieks” gan Konkurences padomes lēmumu pārsūdzējis.

Reiziņa darbs "Velvē" daļēji sakrīt arī ar laiku, kad uzņēmuma stratēģiskās vadības procesu vadīšana bija uzticēta Mārim Martinsonam - vienai no centrālajām figūrām būvniecības karteļa lietā.

Konkursa nominācijas komisijas locekļu izvērtējumā būtiska nozīme esot bijusi informācijai, kuru par pretendentiem sagatavojusi personāla atlases kompānija.

Šai gadījumā tā bija “Astral Executive Search”, kas ir ilgstošs būvfirmas “Velve” sadarbības partneris. Atlases kompānijas vadība medijos izteikusies, ka tā ir tikai sakritība un noliedz, ka viņu sadarbība ar "Velvi" būtu kā ietekmējusi konkursa rezultātu.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norobežojas no jebkādas savas ietekmes uz vadības izvēli LVM. Tiesa gan konkursa nolikums, kurā pirmo reizi valdes locekļiem bija ierakstīta prasība pēc pieredzes holdinga vadībā, tapa zemkopības ministrijā.

LVM padome neizrāda satraukumu par kavēšanos ar pielaižu valsts noslēpumam saņemšanu. Patlaban dienesti veicot intervijas ar valdes locekļiem, kas esot ierasta prakse. Un sākotnējais termiņš - 3 mēneši apritot novembra sākumā.

No drošiem avotiem “Nekā personīga” zināms, ka Latvijas valsts mežu padomes priekšsēdētājam Edmundam Beļskim dienesti vēl konkursa gaitā bija norādījuši, ka viens no kandidātiem uz valdi, bijušais FKTK vadītājs Pēteris Putniņš var saņemt pielaidi valsts noslēpumam. Taču atšķirīgs ir bijis vērtējums par Reiziņa un Stankeviča izredzēm iegūt šo speciālo atļauju. Beļskis šo informāciju neapstiprina.

Valsts drošības dienests raidījumam atrakstīja, ka pirmspārbaudes rezultātus par valdes locekļu kandidātiem uzņēmumam LVM nosūtīja 25.jūlijā - nedēļu pirms viņu iecelšanas amatā . Vēstules saturs gan esot ierobežotas pieejamības informācija.