Jaunā pētījumā noskaidrots, ka veģetāriešiem ir divas reizes lielāka iespēja sasirgt ar depresiju nekā gaļēdājiem. Tiesa, ne tā iemesla dēļ, kas tev ir prātā.
Pētījums: veģetārieši no depresijas cieš biežāk nekā gaļēdāji (4)
Pētījums, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Affective Disorders”, ir balstīts uz Brazīlijas iedzīvotāju aptaujas datiem un sasaucas ar iepriekšējiem pētījumiem, kuros atklāts, ka cilvēki, kuri uzturā nelieto gaļu, ir pakļauti lielākam depresijas riskam nekā tie, kuru ēdienkartē tā ir. Tiesa, jaunais pētījums parāda, ka gaļai ar to, visticamāk, nav nekāda sakara.
Šķiet, ka šajā gadījumā būtu loģiski vilkt saikni starp īpašām veselības problēmām un kaut kāda veida uzturvielu nepietiekamību. Tomēr jaunajā pētījumā tika ņemta vērā virkne faktoru, piemēram, kopējais dienā uzņemto kaloriju, proteīnu un mikroelementu daudzums, kā arī pārtikas apstrādes veids. Beigu beigās pētījumā secināts, ka lielāku depresijas risku veģetāriešu vidū neizraisa gaļa.
Kas tad veido šo saikni starp veģetārismu un depresiju? Vai pastāv kāds ar uzturvērtību nesaistīts mehānisms? Vai varbūt pilnīgi kaut kas cits?
Vispirms, pastāv iespēja, ka tieši depresija liek cilvēkiem pievērsties veģetāram uzturam. Depresijas simptomu vidū var būt negatīvas domas un vainas sajūta. Protams, savā ziņā tas viss nav slikti, proti, cilvēki, kuri sirgst ar vieglu vai vidēji smagu depresiju, mēdz pieņemt daudz reālistiskākus secinājumus par attiecīgiem notikumiem, darbībām un viņu lomu iznākumos. Šajā gadījumā nevēlēšanās piedalīties vardarbīgajā dzīvnieku gaļas ieguves procesā ir tikai un vienīgi apsveicama, raksta "Science Alert".
Ir arī iespēja, ka pāriešana uz veģetāru uzturu depresiju neizraisa uzturvielu dēļ. Piemēram, veģetārisms var ietekmēt cilvēka attiecības ar līdzcilvēkiem, veicināt izsmieklu no citiem un sociālās dzīves pasliktināšanos.
Jāatzīmē arī tas, ka jaunais pētījums ir balstīts uz datiem, kas savākti Brazīlijā, kur gaļa tiek patērēta ļoti lielos daudzumos. Jaunajā pētījumā tika aptaujāti 14 tūkstoši brazīliešu, no kuriem veģetārieši bija tikai 82. Nav zināms, vai tāda pati saikne tiktu novērota, piemēram, Indijā, kur veģetārisms ir daudz izplatītāks.
Visbeidzot ir iespējams, ka depresija neizraisa veģetārismu un otrādāk. Iespējams, ka pastāv kāds trešais faktors. Tas varētu būt saistīts ar virkni dažādu lietu, piemēram, dzimumu, rasi, dzīves pieredzi, ienākumu līmeni utt.