Austrālija vairs neatzīst Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu

Ārlietu ministre Penija Vonga sacīja, ka jautājums par Jeruzalemes statusu ir jāizlemj miera sarunās starp Izraēlu un palestīniešiem, nevis ar vienpusējiem lēmumiem.

"Mēs neatbalstīsim pieeju, kura grauj [divu valstu risinājumu]," sacīja ministre. "Austrālijas vēstniecība [Izraēlā] vienmēr ir bijusi un paliek Telavivā," viņa piebilda.

Skota Morisona konservatīvā valdība 2018.gadā nolēma sekot ASV prezidenta Donalda Trampa piemēram, atzīstot Rietumjeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu.

"Es zinu, ka tas ir izraisījis konfliktu un ciešanas daļā Austrālijas sabiedrības, un šodien valdība mēģina to atrisināt," sacīja Vonga.

Viņa apgalvoja, ka Morisona valdību uz šāda lēmuma pieņemšanu motivēja papildvēlēšanas Sidnejas piepilsētā Ventvērtā, kurā ir ievērojama ebreju kopiena, un nosauca to par "cinisku spēli".

2018.gadā pieņemtais lēmums izraisīja neapmierinātību arī Indonēzijā, kas ir pasaulē lielākā musulmaņu valsts pēc iedzīvotāju skaita, un uz laiku izjauca brīvās tirdzniecības vienošanos starp abām valstīm.

Jeruzalemi par savu pilsētu uzskata gan Izraēla, gan palestīnieši. Vairums ārvalstu izvairās izvietot vēstniecības šajā pilsētā, lai nekaitētu miera sarunām par pilsētas galīgo statusu.

Izraēla 1967.gadā okupēja Austrumjeruzalemi Sešu dienu kara laikā un vēlāk to anektēja, pasludinot visu Jeruzalemi par savu "mūžīgo un nedalāmo galvaspilsētu". Palestīnieši pretendē uz Austrumjeruzalemi kā savas nākotnes valsts galvaspilsētu.

Vonga uzstāja, ka jaunais lēmums nenozīmē naidīgu attieksmi pret Izraēlu. "Austrālija vienmēr būs nelokāms Izraēlas draugs. Mēs bijām starp pirmajām valstīm, kas oficiāli atzina Izraēlu. Mēs nesvārstīsimies mūsu atbalstā Izraēlai un ebreju kopienai Austrālijā. Mēs tāpat nesvārstīsimies mūsu atbalstā palestīniešu tautai, ieskaitot humāno atbalstu," sacīja ministre.