Latvijas kopienu stāsti ⟩ Leimaņu lepnums - Latvju zīmju parks un bitēm atkarotie "Rūķīši"

Leimaņi smaržo pēc īstās, maizes krāsnī ceptās maizes, šīs vietas vizītkarte ir Latvju zīmju parks, kas, braucot pa lielceļu uz Jēkabpili, vienmēr piesaista uzmanību. Arī diženais Leimaņu Tautas nams, koši violets starp zaļiem kokiem vasarā, bet baltiem - ziemā, rāda, ka vieta ir dzīva un griežas kā rokas dzirnaviņas- pa saulei.

Pagasta nosaukums, visdrīzāk, radies no vārda “leimanis”, kas nozīmē - Viduslaikos ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju. Nav gan zināms, cik tieši kavalēristu ir bijis leimaniešu senčos.

Neraugoties uz to, ka administratīvais pagasta centrs atrodas Mežgalē, tieši Leimaņu ciems veido gan pagasta, gan, protams, Jēkabpils novada tēlu. Lielā mērā to ietekmē izdevīgā atrašanās vieta pie asfaltētā valsts autoceļa P72, ciemata centrs ir sakopts, dekoratīvs, uzmanību piesaistošs.

Leimaņu virzītājspēks - aktīva kopiena

Satiekot dažādu Sēlijas kopienu cilvēkus, par Leimaņiem visbiežāk dzirdēti šādi vārdi: tīrība, ticība, latvju zīmes, čaklums, izdoma, amati, tradīcijas, cilvēki, saule lejas, tautas nams, maize, malšana, garšīgi, maizes smarža, labība, kustība, gada ritums, lācis.

Jā, Leimaņos ir redzēti gan lāči, gan vilki, gan dažāda cita dzīva radība. Īpaši bagātīga pēdējos gadu laikā ir tūrisma plūsma. Kāpēc tūristiem patīk Leimaņi? Tas taču pavisam mazs ciemats dziļi laukos.

Atbilde ir vienkārša - Leimaņi ir kopiena, kuras vizuālo tēlu un saturu veido aktīva nevalstiskā organizācija, biedrība "Akācija plus”. Kā neformāla interešu kopa tā sākusi darboties jau 2000.gadā, un 2004.gadā reģistrēta biedrība. Biedrība maziem solīšiem un nelieliem līdzekļiem mērķtiecīgi attīstās sava ciema/pagasta mērogā, nepretendējot uz lielām lietām un skaļiem panākumiem, tomēr darbības laikā ir paveikts ir gana daudz.

Visus šos divdesmit gadus biedrība ir neatlaidīgi un aktīvi darbojusies, gan organizējot apmācības, gan īstenojot investīciju projektus. Biedrības sievas savākušas un apkopojušas dažādas vēstures liecības par to, kas šeit bijis un noticis, kā apkārtne dzīvojusi un izskatījusies pirmās brīvvalsts laikā. Īpaši lieli nopelni vietējās vēstures pētniecībā un materiālu apkopošanā ir Inai Sēlei. Klausoties un skatoties pagasta stāstu uz lielās kartes, ir mazliet skumji, ka tagad no lielās godības maz kas palicis pāri, taču, redzot degsmi un enerģiju, ar kādu biedrība iet uz priekšu visos darbos, saproti, ka, vienkārši, viss ir citādi un, nav teikts, ka sliktāk.

Latvju zīmju parks un amatu māja

"Akācija plus” ir izveidojusi Leimaņu latvju zīmju parku – apskates objektu, kas iekļauts visos pašvaldības tūrisma un prezentācijas materiālos, un starp zīmēm jau divdesmit otro gadu notiek ziedu kompozīciju izstāde par godu Zinību dienai, kas piesaista lielu apmeklētāju interesi.

Pēdējo gadu laikā ciematā ir tapis arī jauns kopienas centrs, tūrisma un apskates objekts – amatu māja "Rūķīši”. "Rūķīšos” var cept maizi, iepazīties ar pagasta vēsturi, aust un saņemt gida pakalpojumus Latvju zīmju parka apskatei.

Par to, kas agrāk bijis “Rūķīšos” stāsta “Akācija Plus” vadītāja Inita Lāce un biedrības aktīviste Ingrīda Puķīte: "Te agrāk dzīvoja Pormaļu ģimene, te bija tirgotava, kur tirgoja visas dzīvei nepieciešamākās preces, un šī bija viena no slavenākajām tirgotavām apkārtnē! Vēlāk, Latvijas laikā, šeit bija pasts un telegrāfs, tad bija citi privātie veikali... Un tad, 2014.gadā biedrība “Akācija Plus” saņēma mājas atslēgas no mājas saimnieces un sāka šeit darboties."

Bitēm atkarotie "Rūķīši"

Lai dzirdētu īpašo stāstu par to, kā un kāpēc biedrība tikusi pie “Rūķīšiem”, dodieties uz Leimaņiem un uzklausiet to no pašām biedrības sievām, taču, viennozīmīgi – māja ir atdzimusi un pilna dzīvības, katru gadu tiek meklēti un arī atrasti līdzekļi, lai uzspodrinātu kaut mazu gabaliņu, lai kļūtu labāk. Pāris gadu laikā ir paveikti lieli, tiešām iespaidīgi darbi.

Atjaunojot un siltinot mājas pamatus, atklājās, ka “Rūķīši” ir pamatīgs bišu strops – sienas pilnas ar bitēm un medu. “Skvoteriem”, lai arī ar nelielu skandālu, nācies meklēt jaunas mājas, un tā nu šeit palikušas tikai “Akācija Plus” čaklās bites.

Pirmajā telpā, kas šeit tikusi atjaunota, tagad ir austuve, kur stāv trīs senas stelles, katrās no tām ir kāds iesākts darbs. Pie sienām un, glīti salocīti, redzami arī jau gatavie darbi.

Inita stāsta: "Uz atklāšanu te bija liels, skaists kafijas galds, ar skaistām tasītēm…bet pēc tam iedomājāmies, ka tepat, mazliet pa ceļu uz priekšu, vienai kundzei ir stelles, jānes tās šurp un tad te būs aušanas istaba. Tagad jau ir trīs stelles, nākam un aužam!"

Jāteic, ka it kā pieticīgais aušanas veids – lupatu celiņi, šeit izskatās kā īsti mākslas gobelēni. Krāsu pārejas atlasītas ļoti gaumīgi, un musturi katram tik atšķirīgi un noskaņām bagāti!

Dodamies uz nākamo telpu, kas tiek saukta par seno lietu istabu. "Šī ir seno lietu istaba, un nav vēl līdz galam iekārtota. No sākuma visu salikām lielā kaudzē pa vidu, un tad likām un kārtojām, bet vēl jau te vajadzēs visu labāk sistematizēt. Šinī istabā dzīvojis pats saimnieks, Helmutonkulis. Dzīvojis šeit līdz pat mūža galam."

Seno lietu istabā atrodami īsti dārgumi. No tirgotavas laikiem saglabājies pat viens glauns kurpju pāris. Mulinē diegu šķeterītes, adatu komplekti, dažādi citi saimniecībā noderīgi sīkumi liecina par to, ka patiesi šis ir bijis riktīgs universālveikals, kur ticis piedomāts, lai mājas dzīvei būtu viss nepieciešamais.

Kopt zemi un turēt godā tradīcijas

Izteikti latviskās tradīcijas, vēstures nozīmīgā loma Leimaņu kopienas dzīvē ieņem ļoti būtisku vietu. Tas tiek akcentēts svētkos un nepārprotami izpaužas ikdienā. Reliģijai kopienā ir minimāla nozīme, šeit nav dievnamu, nav arī draudzes. Kopienas garīgo saturu veido izteikti nacionālās tradīcijas, lepnums par savu latviskumu, vietas vēstures bagātību.

Leimaņu pagastam jau vēsturiski ir raksturīgas spēcīgas, attīstītas zemnieku saimniecības, kas pamatā nodarbojas ar graudkopību. Saimniecību īpašnieki arī tagad ir nozīmīga kopienas daļa, kas piedalās ciemata attīstībā gan ar brīvprātīgo darbu, gan, nepieciešamības gadījumā, ar finansiālo atbalstu. Nacionālais lepnums izpaužas arī šajā aspektā – mēs kopjam savu zemi, mums klājas labi, mēs rūpējamies par savām tradīcijām, zemi un turam godā savu vēsturi.

Leimaņu kopienas spīts un spēks

Leimanieši nav bijuši lieli padomju varas piekritēji un atbalstītāji. 1946.gada "Brīvajā Daugavā" var lasīt: "Biržu pagasta Leimaņu ciems vēl arvien atpaliek meža darbos, kaut gan attālums no ciema līdz mežam tikai kādi 4 kilometri. No 138 leimaniešu saimniecībām līdz 18. februārim meža darbu normas izpildījušas tikai 16. Priekšsēdētājs Arkliņš aizbildinās, ka zemnieki neklausa. Leimanieši, izņemot pašus apzinīgākos, noskatījušies, ka tādi vīri, kam spēks, neko nedara, neķeras sirsnīgi pie darba. Ciema izpildkomitejai bez vilcināšanās jāpanāk kulacisko elementu iesaistīšana meža darbos, jālauž viņu spītība”.

Izskatās, ka spītību tajos laikos tā arī nav izdevies salauzt, tā šeit ir asinīs. Spītība, pacietība, tradīcijas un cieņa pret vēsturi, mīlestība uz savu vietu, spēja apvienoties – droši vien šīs īpašības ir Leimaņu kopienas stiprās puses.

Viesojoties Leimaņos, izteikti jūti īsti sievišķīgu siltumu. Dabisks ritums, pamatīgums un praktiskums, tāda īsta dzīvesgudrība un mierīga liesma – pēc tā uz šejieni brauc cilvēki no citurienes, tādēļ nāk arī savējie.

***

​Projekta “Dari savu pilsētu labāku!” mērķis ir aicināt sabiedrību uzlabot vidi sev apkārt, piesakot dažāda veida objektus un vietas, kurām nepieciešamas izmaiņas. Idejās vari būt radošs - radi ko jaunu, nomaini vai atjauno esošu objektu, labiekārto vai apzaļumo šo teritoriju. Katrs ir aicināts iesniegt savu projektu "Mežpils" oficiālajā interneta vietnē no 1. oktobra līdz 30. novembrim. Trīs no pieteiktajiem projektiem saņems finansējumu līdz EUR 10 000 vērtībā tā realizēšanai.

Raksts tapis sadarbībā ar “Mežpils alus” un un biedrības "Ūdenszīmes" projektu* "Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte".

_____________

*Projektu programmā "NVO fonds" finansiāli atbalsta Sabiedrības Integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem. .