Dzintars: NA un JV ir vienisprātis, ka abām pusēm nav būtisku domstarpību (1)

Pēc Dzintara teiktā, šādu pozīciju šodien pauduši arī JV pārstāvji sarunā ar NA.

No JV pārstāvju paustā secināms, ka JV arī neesot būtisku domstarpību ar "Apvienoto sarakstu" (AS), kas traucētu valdības veidošanu arī ar AS.

Reizē NA un JV ir atšķirīgi viedokļi par sarunu tempu un struktūru, jo kopā būtu jārunā visām trim partijām, atzīmēja Dzintars. Politiķis gan arī norādīja, ka JV ir uzvarējusi vēlēšanās un "mēs esam uzticējuši" Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) koalīcijas sarunu organizēšanu - līdz ar to sarunu struktūra ir JV politiķa izvēle.

Dzintars atzīmēja, ka šodien JV un NA padziļināti pārrunājušas vairākas tēmas, tajā skaitā, izglītību, valsts kapitālsabiedrību pārvaldību un ieguldījumus valsts attīstībā.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) norādīja, ar JV ir vienošanās par nedaudz ātrāku sarunu tempu šonedēļ, turpinot padziļinātas sarunas par demogrāfiju, valsts valodu, nacionālās identitātes, migrācijas jautājumiem. Mūrniece cer, ka jaunā valdība darbu varēs sākt novembra sākumā, un tās apstiprināšanai nebūs jāgaida līdz Latvijas neatkarības proklamēšanas dienai.

Partijas pārstāvis Uģis Mitrevics atzīmēja, ka abas puses plāno šonedēļ tikties vēl divas reizes, lai apspriestu vēl neizrunātos jautājumus. Līdz 1.novembrim vēl ir laiks, tomēr ir daudz jautājumu, kurus jāizrunā, pauda politiķis.

Visām pusēm esot vienprātība jautājumā par valdības veidošanas sarunu struktūru - visi potenciālie koalīcijas partneri piekrīt, ka vispirms jārunā par darāmajiem darbiem, sacīja Dzintars. Pēc viņa teiktā, to darot, ir jāidentificē nepārvaramās pretrunas, ja tādas partiju starpā ir, taču šobrīd ir konstatēts, ka šādu pretrunu ar JV nav, apgalvoja politiķis. Tāpēc vajagot "iet dziļākā detalizācijā", taču tam jānotiek, jau saprotot, kuras partijas koalīciju veidos, uzskata NA.

Ņemot vērā, ka drīzumā pirmajā sēdē sanāks kopā jaunais Saeimas sasaukums, līdz tam vajadzētu nonākt pie lēmuma par koalīcijas sastāvu, pauda NA līderis, vienlaikus minot, ka tās ir "normālas taktikas domstarpības". Viņaprāt, tas netraucēs partneriem nonākt pie pozitīva rezultāta.

Vaicāts, vai NA plāno vēlreiz uzsvērt, ka tā neredz iespējas sadarboties ar "Progresīvajiem", ja JV neatkāpsies no savas viedokļa par partijas iekļaušanu koalīcijā, Dzintars atbildēja apstiprinoši. Pēc viņa teiktā, NA to uzsverot tāpēc, ka tas tiekot apšaubīts. "Jo ātrāk būs skaidrība, jo ātrāk mēs tiksim pie valdības deklarācijas veidošanas, koalīcijas līguma rakstīšanas un pie tā, ko prezidents ir aicinājis darīt," pauda NA līderis.

NA ieskatā, pēc vēlēšanu rezultātiem nav iespējams izveidot citu koalīciju, "ja mēs negribam riskēt ar ģeopolitiskiem un drošības jautājumiem", sacīja Dzintars, precizējot, ka to viņš attiecina uz partijām, kuras JV šobrīd neapsver kā potenciālos partnerus, nevis par "Progresīvajiem", kur galvenais apsvērums esot ideoloģiskās atšķirības. Viņaprāt, trīs potenciālo koalīcijas partiju - JV, NA un AS - interesēs ir stingri noteikt, ka tās veidos valdību, jo turpinoties "zināmi priekšvēlēšanu kampaņas elementi".

Dzintars atgādināja, ka bijušā Ministru prezidenta Induļa Emša (ZZS) valdībā bijusi līdzīga situācija, kad tā laika Valsts prezidents Valdis Zatlers esot aicinājis uzņemt koalīcijā partiju "Saskaņa", taču NA pret to stingri iestājās. Šī pozīcija tika respektēta, sacīja NA līderis. Tāpat iepriekšējās valdības veidošanas laikā "Jaunā konservatīvā partija" esot uzstājusi uz Zaļo un zemnieku savienības neiekļaušanu valdībā, norādīja politiķis, sakot, ka "tas nav nekas jauns".

Situāciju, kurā jauns Saeimas sasaukums uzsāk darbu pirms vienošanās par koalīcijas sastāvu Dzintars nosauca par riskantu, jo pastāv iespēja uzlikt saistības valdībai, tādējādi ierobežojot tās turpmāko darbu. Lai būtu stabils Saeimas darbs, ir jābūt stabilam un koordinētam valdības darbam, uzskata NA pārstāvis.

Vaicāts par premjera minēto, ka valdība nedrīkst darboties, šauru interešu vadīta, Dzintars sacīja, ka partiju sarunās tas nav izskanējis. NA esot šķitis, ka šī Kariņa atzīme esot veltīta citiem politiskajiem spēkiem. Viņš atzina, ka AS "Latvijas valsts meži" esot bijis arī politisko interešu objekts, taču tas neesot atspoguļojies abu partiju sarunās.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits pilnvarojis JV līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.

Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki - JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.

JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.