"Situācija saspringta. Iespējami sarežģīti lēmumi": okupantu karaspēka pavēlnieks Surovikins sniedz pirmo interviju (11)

Šajā intervijā, kas kopumā atspoguļo oficiālo Krievijas režīma nostāju Ukrainas jautājumā, Surovikins izsaka arī virkni nepārbaudāmu un melīgu apgalvojumu.

55 gadus vecā Surovikina oficiālais amats ir "karaspēka apvienotā grupējuma pavēlnieks specoperācijas Ukrainā īstenošanas rajonā". Kopš 2017.gada oktobra viņš ir Krievijas gaisa un kosmosa spēku virspavēlnieks un šo amatu ir saglabājis paralēli Krievijas spēku pavēlnieka Ukrainā amatam, liecina informācija Krievijas Aizsardzības ministrijas interneta vietnē.

Intervijā Surovikins norāda, ka situācija speciālās militārās operācijas zonā esot saspringta.

“Mūsu pretinieks - noziedzīgs režīms, tomēr ar ukraiņiem mēs esam viena tauta un vēlamies tikai vienu – lai Ukraina būtu neatkarīga no rietumiem un Krievijai draudzīga valsts,” izsakās Surovikins.

Viņš arī norāda, ka Ukrainas bruņotie spēki ciešot smagus zaudējumus, kā rezultātā spiesti uz frontes līniju sūtīt nesagatavotus rezervistus. Intervijā okupantu ģenerālis paziņo, ka krievu karaspēks katru dienu iznīcinot 600 līdz 1000 ukraiņu karavīru.

Tikmēr savus karavīrus Krievija sargājot, šī iemesla dēļ cenšoties strauji nevirzīties uz priekšu, kas, savukārt, ļaujot samazināt upuru skaitu civiliedzīvotāju vidū.

Piemēram, šis Surovikina izteikums ir nepārprotami meli, jo kopš viņa stāšanās amatā Krievijas karaspēks pastiprināja uzbrukumus Ukrainas pilsētām, kuros tika nogalināti arī civiliedzīvotāji.

Surovikins intervijā arī atklāj, ka Hersonā okupantu spēkiem esot problēmas ar apgādi. Krievijas uzdevums esot saglabāt dzīvības, tāpēc tikšot īstenota Hersonas iedzīvotāju “evakuācija”. Turpmākie plāni Hersonas apgabalā būšot atkarīgi no tālākās situācijas attīstības, bet neesot izslēdzama sarežģītu lēmumu pieņemšana.

Viņš arī apgalvo, ka NATO pieprasot no Ukrainas uzbrukuma operācijas, neskatoties uz nekādiem upuriem.

Kā ziņots, 1991.gada augusta puča laikā tobrīd 24 gadus vecais kapteinis Surovikins komandēja Tamaņas divīzijas bataljonu, kura sadursmēs ar protestētākiem Maskavas centrā tika nogalināti trīs protestētāji. Surovikinam tika izvirzītas kriminālapsūdzības un viņš vairākus mēnešus pavadīja apcietinājumā, taču Maskavas prokuratūra apsūdzības atcēla, norādot, ka Surovikins "pildījis komandieru pavēles".

Militārās karjeras sākumā Surovikins dienējis padomju specvienībā Afganistānā. Viņš piedalījies arī bruņotajā konfliktā Tadžikistānā 90.gados un otrajā Čečenijas karā, kas notika pagājušā gadsimta beigās un šā gadsimta sākumā. No 2017.gada maija līdz oktobrim Surovikins komandēja Krievijas karaspēku Sīrijā.

2021.gadā Surovikinam piešķirta armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.