Pēc nesen notikušajām Saeimas vēlēšanām ar jaunu sparu aktualizējās jautājums par kandidātu pārbaudi. Jau teju dažas dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas parādījās pirmās ziņas par iespējamu nepatiesu ziņu norādīšanu kandidāta deklarācijā, līdz ar to daudzi sākuši spriest par Latvijas institūciju kapacitāti un spēju pārbaudīt kandidātu sniegtās ziņas par sevi un to atbilstību patiesībai. Vai tas tiek darīts un kas to veic? Kā arī - kādas soda sankcijas piemērojamas, ja tiek atklāts, ka cilvēks apzināti maldinājis vēlētājus?

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu, kandidāta iesniegto ziņu patiesumu attiecībā uz likuma ceturto un piekto pantu pārbauda CVK. To apliecina arī komisijas sabiedrisko attiecību vecākais speciālist Raivis Zeltīts. “Ja kandidāts neatbilst likuma prasībām - viņu svītro,” izsakās Zeltīts. Viņš norāda, ka pārējo kandidāta iesniegto informāciju (izglītība, darba vieta u.tml.), ko pieprasa likuma 11. pants, nepārbauda neviena institūcija, jo šāds pienākums likuma ietvaros nav deleģēts. “Par šo ziņu patiesumu, parakstot ziņu veidlapu, atbild pats kandidāts,” skaidro CVK pārstāvis.

Vienlaikus viņš uzsver, ka minētā informācija paredzēta tikai, lai vēlētāji varētu labāk iepazīt kandidātu, taču tā nav saistīta ar viņa tiesībām kandidēt.

Komentāri (4)
CopyLinkedIn Draugiem X