Šonedēļ norisinās lielākais notikums Ķīnas Tautas Republikas politiskajā kalendārā – Ķīnas Komunistiskās partijas kongress, kas tiek organizēts ik pēc pieciem gadiem, lai izvirzītu jaunus valsts līderus un noteiktu politiskās prioritātes. Taču šogad vērojamas būtiskas atkāpes no ierastā procesa, kas liecina par Sji Dzjinpiņa centieniem saglabāt varu otrajā lielākajā pasaules ekonomikā uz nenoteiktu laiku. Uz līdzšinējā režīma nostiprināšanos un viena līdera kulta veidošanos ar bažām raugās gan Ķīnas kaimiņi reģionā, gan rietumvalstis, jo pēdējos gados attiecības ar Ķīnu tikai strauji pasliktinājušās.

Vairāk nekā divi tūkstoši partijas delegātu no visiem valsts reģioniem tiekas Pekinā, lai nedēļas garumā lemtu par partijas nolikumu un ieceltu partijas vadību nākamajiem pieciem gadiem, kā arī pieņemtu šim periodam jaunās politikas nostādnes. Šis ir jau divdesmitais kongress kopš partijas dibināšanas 1921. gadā. Taču īpašu uzmanību tas šogad piesaista arī tāpēc, ka pirmo reizi kopš Mao Dzeduna laika paredzama partijas līdera termiņa pagarināšana uz trešo termiņu pēc kārtas.

Tā kā Ķīna ir vienpartijas valsts, vadošās partijas līderis jeb Centrālkomitejas ģenerālsekretārs ir arī valsts galva. Sji Dzjinpiņs jau divus piecu gadu termiņus bijis gan partijas ģenerālsekretārs, gan militārās komisijas priekšsēdētājs un valsts prezidents, faktiski kontrolējot visas galvenās valsts struktūras. Tomēr kļuvis skaidrs, ka viņš nesekos saviem priekšgājējiem un pēc desmit amatā pavadītiem gadiem amatu neatstās, bet gan uzņemsies pildīt savus pienākumus vēl vismaz vienu termiņu. Šādu iespēju viņam nodrošinājušas 2018. gadā pieņemtās konstitūcijas izmaiņas, kas atceļ pirms 30 gadiem izveidoto termiņu ierobežojumu partijas līderim.