Īstermiņā Rietumu valstis, kas mēģina stāties pretī Saūda Arābijas svārstīgajam naftas ražošanas spēkam, varētu palaist tirgū daļu stratēģisko rezervju un palielināt slānekļa naftas ieguvi. Tomēr vidējā termiņā Rietumiem ir maz izvēles iespēju, kā tikai paātrināt pāreju no fosilās degvielas.

OPEC+ naftas lielāko ražotājvalstu grupa, Saūda Arābijas un Krievijas vadībā, šomēnes pārsteidza tirgus ar lēmumu samazināt ražošanu par diviem miljoniem barelu dienā, kas ir līdzvērtīgi aptuveni 2% no globālā piedāvājuma. Šis lēmums, kas “Brent” markas jēlnaftas cenu uz īsu brīdi palielināja līdz 100 ASV dolāriem par barelu, liecināja par naftas karteļa apņemšanos palielināt cenas, neskatoties uz nestabilo globālās ekonomikas atveseļošanās tempu. Notiekošais ASV prezidentu Džo Baidenu nostādīja nedrošā situācijā pirms nākamajā mēnesī gaidāmajām starptermiņa vēlēšanām. Taču tas arī apliecināja Saūda Arābijas pieaugošo vēlmi atkal uzņemties "stabilizējošā ražotāja" lomu un izgaismoja valsts nesen atgūto saikni ar Krieviju.

Naftas cenu pieaugums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kā arī ierobežotās ražošanas jaudas bija noteicošais faktors nepieciešamībai pēc "OPEC+" saliedētības un mudinājis tās dalībniekus efektīvāk koordinēt kopējos ražošanas mērķus. Taču tikai ar saliedētību vien nevar noturēt karteļa lomu kā globālajam naftas cenu noteicējam. Šī loma ir atkarīga no Saūda Arābijas gatavības atsākt pildīt savu tradicionālo tirgus "stabilizējošā ražotāja" funkciju, ko tā pēdējos gados ir veikusi nelabprāt.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X