/nginx/o/2022/10/20/14910461t1h437d.jpg)
Pēdējo gadu laikā arvien plašāka uzmanība tiek pievērsta atkritumu pārstrādei un citiem risinājumiem, kas ļauj cīnīties pret vides piesārņojumu un klimata radītajām pārmaiņām. Šīs norises ir mainījušas arī ekonomiku, ļaujot attīstīties aprites ekonomikai. Par to ik pa laikam kaut kas ir dzirdēts, taču – ne visiem ir skaidrs, ko tas nozīmē. Portāls TVNET skaidro, kas ir aprites ekonomika un kā ar tās ieviešanu sekmējas Latvijai.
Īsā definīcija, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, liecina, ka aprites ekonomika ir ražošanas un patēriņa modelis, kas paredz esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi pēc iespējas ilgākā laika periodā. Tādējādi tiek pagarināts produktu aprites cikls.
Tas nozīmē, ka līdz ar šāda modeļa ieviešanu vajadzētu līdz minimumam samazināt atkritumu apjomu. Piemēram, kad pienāk kāda produkta lietošanas laika beigas, piemēram, mobilais tālrunis savu ir nokalpojis, tā materiālus nevajadzētu izmest, bet gan atgriezt ekonomikā, tos lietderīgi izmantojot atkal, tādējādi radot produktam papildu vērtību.
Līdz šim pierasts, ka esam dzīvojuši pēc pieejas “paņem, saražo, patērē un izmet”. Tas ir tradicionālās lineārās ekonomikas modelis, kā pamatā ir ļoti daudz lētu, viegli pieejamu materiālu un enerģijas. Tieši šī modeļa dēļ arī ir veidojusies situācija, kādēļ radušies lieli atkritumu kalni.
Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis savā ierakstā “Makroekonomika.lv” norāda, ka teorētiski aprites ekonomikas attīstīšana paredz virkni ieguvumu.
“Jau pašos pamatos aprites ekonomika ietver sevī efektīvāku resursu izmantošanu, kas samazina ražošanas izmaksas. Zemākas izmaksas ļautu Latvijas uzņēmumiem būt konkurētspējīgākiem eksporta tirgos. Attīstot jaunu tautsaimniecības atzaru, tiktu radītas arī jaunas darbavietas, kuras nozarēs, kas saistītas ar vides aktivitātēm, bieži vien ir labi apmaksātas. Pēdējo gadu tendences liecina, ka šīs nozares ir attīstījušās strauji,” raksta Zutis.
No ekonomiskās perspektīvas, liela daļa no Latvijas resursiem tiek importēti, un efektīvāka resursu izmantošana, izmantojot aprites ekonomiku, samazinātu pieprasījumu pēc ārvalstu resursiem, jo daudzi materiāli tiktu noturēti valsts iekšienē.
Eiropas Parlaments uzsver, ka aprites ekonomikas galvenie ieguvumi ir ieekonomēti līdzekļi uzņēmumiem Eiropas Savienībā, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums.
Virzība uz aprites ekonomiku varētu nozīmēt arī tādus ieguvumus kā uzlabotāku izejvielu piegādes drošību, samazināt spiedienu uz vidi, stimulēt inovācijas, palielināt ekonomikas izaugsmi un radī jaunas darbavietas. Tas ļautu radīt arī izturīgākus un novatoriskākus produktus, kas ilgtermiņā ļautu ietaupīt līdzekļus.
Ekonomists Zutis norāda, ka aprites ekonomikas ieviešanai Latvijā ir divi galvenie šķēršļi. Pirmais šķērslis – lai ieviestu šāda veida ekonomikas modeli, ir nepieciešamas specializētas zināšanas un inovācijas.
“Bieži šīs specializētās zināšanas nekoncentrējas privātajā sektorā, bet gan publiskajā sektorā, kas nozīmē to, ka nepieciešams veicināt sadarbību starp valsts iestādēm un uzņēmumiem,” norāda Zutis.
Otrais faktors ir investīcijas. Ņemot vērā Latvijas ekonomikas samērā mazo apmēru, privātajam sektoram varētu nebūt pietiekami resursu, lai varētu īstenot aprites ekonomikas ieviešanu. Tieši tādēļ ļoti svarīgi ir sadarboties valstij, uzņēmumiem un publiskajam sektoram.
Eiropas Savienībā aprites ekonomika ir viens no galvenajiem attīstības virzieniem. Kā ar šo regulu ieviešanu sekmējas Latvijā?
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvji portālam TVNET pauda, ka atbilstoši Eiropas Komisijas ziņojumam par Latviju 2022. gadā, aprites ekonomikas ieviešana ir atzīta par vienu no galvenajām vides un klimata politikas problēmām.
Aprites ekonomikas ziņā Latvijai ir aizvien sliktāki rezultāti, un Eiropas Komisija aicina Latviju aktīvāk uzņemties iniciatīvu, lai risinātu šo jautājumu.
“Latvijas apritīguma līmenis 2016. gadā bija 6.5% un kopš tā laika turpina samazināties, 2020. gadā sasniedzot 4.2%, kas ir trīs reizes zemāks nekā ES vidējais rādītājs. Ziņojumā arī konstatēts, ka 2020. gadā Latvija diemžēl nav sasniegusi sadzīves atkritumu pārstrādes mērķi – 50%, tādēļ ir nepieciešamas lielas pūles un centieni, lai sasniegtu 2025. gadā izvirzīto pārstrādes mērķi 55% apmērā,” pauž EK pārstāvniecība Latvijā.
Aprites ekonomikas veicināšana nav tikai jautājums par vides aizsardzību, bet arī par ekonomikas attīstību un produktivitātes veicināšanu. Piemēram, atbilstoši Eiropas Komisijas veiktajam pētījumam aprites ekonomikai ir potenciāls līdz 2030. gadam dot papildu devumu iekšzemes kopproduktam 0,5 procentpunktu apmērā un radīt aptuveni 700 000 jaunu darba vietu Eiropas Savienībā.
Resursu produktivitāte Latvijā, kas parāda, cik daudz labi spējam izmantot materiālus, lai celtu savu labklājību, ir zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. 2020. gadā uz kilogramu patērētā materiāla Latvijā tika saražots 1,6 PSL (pirktspējas līmenis) – šī resursu produktivitāte ir krietni zemāka par ES vidējo rādītāju, proti, 2,2 PSL uz kg. Materiālietilpība ir par aptuveni 15% augstāka nekā vidēji ES.
2020. gada 4. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Rīcību plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027. gadam, kas izvirza Latvijas rīcību un prioritātes saskaņā ar Eiropas Zaļā kursa ietvaru un varētu palīdzēt Latvijai ieviest sistemātiskas pārmaiņas un apzināt nepieciešamās stratēģiskās investīcijas aprites ekonomikas veicināšanai.
Eiropas Komisijas ieskatā Latvijai ir svarīgi koncentrēties uz šā plāna veiksmīgu ieviešanu, un Eiropas Komisija atzīmē reālus pozitīvus plāna rezultātus. Piemēram, 2021. gadā ieviestā dzērienu pudeļu un skārdeņu depozīta sistēma ir būtisks solis pretī materiālu aprites palielināšanai.
Tāpat svarīgi atzīmēt, ka Eiropas Komisija pozitīvi vērtē zaļā publiskā iepirkuma pieaugumu, kas 2020. gadā ir sasniedzis 27 % finanšu izteiksmē un 15,4 % skaitliskā izteiksmē no visiem publiskajiem iepirkumiem. Šāda attīstība palielina pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem produktiem, tādējādi veicinot šādu produktu ražošanu.
Latvijā atbildīgā iestādē par vidi un ar to saistītām politikas iniciatīvām ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas aprites ekonomikas rīcības plānu ievieš saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam.
Eiropas Komisija sniedz rekomendācijas politikas veidotājiem, lai sasniegtu kopīgus Eiropas Savienības mērķus. Aprites ekonomikas rīcības plāns, kuru Eiropas Komisija pieņēma 2020. gada martā, ir daļa no Zaļā kursa iniciatīvām.
“Rīcības plāns paredz veikt pasākumus katrā no produktu dzīves cikliem, lai modernizētu un pārveidotu ekonomiku, vienlaikus aizsargājot vidi.
Domājot par produktu ciklu, ir svarīgi izvērtēt, vai produkta izejvielas, dizains un ražošana ir ilgtspējīgi un pielāgo produktu vai tā izgatavošanai izmantoto materiālu otrreizēju izmantošanu un/vai pārstrādi.
Atkritumu izmešanai poligonos ir jābūt pēdējai un visnevēlamākajai rīcībai,” norāda EK pārstāvniecība Latvijā.
Galvenais mērķis ir radīt tādus jaunus produktus, kas būs ilgmūžīgi un ļautu Eiropas Savienības iedzīvotājiem pilnībā piedalīties aprites ekonomikā un gūt labumu no pozitīvajām pārmaiņām. Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijai ir būtiski kāpināt investīcijas un konkurētspēju videi nekaitīgās tehnoloģijās, kur liela nozīme ir tieši privātajām investīcijām, kas līdz šim ir augušas lēnāk nekā publiskie izdevumi.
Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
/nginx/o/2020/11/25/13495206t1h66d4.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg)