Vai Kaņepes kultūras centra stāsts ir beidzies?

Kaņepes kultūras centra ēka Skolas ielā 15. Foto: Jānis Škapars/TVNET

Pagājušajā nedēļā medijus pāršalca informācija, ka Kaņepes kultūras centra (KKC) bārs pēc 10 gadu darbības tiek slēgts. Kādam šīs ziņas ir vienaldzīgas, jo vai tad bāru Rīgā maz, bet citam tas ir skaļš signāls, cik slikti šobrīd klājas nevalstiskajam kultūras sektoram Latvijā. Kāpēc kultūras? Jo KKC stāsts nav par situāciju bāru nozarē. Bārs viņiem un arī daudzām citām nevalstiskajām kultūras iestādēm bija/ir vien instruments, kā stutēt kultūras pasākumu rīkošanu. Un šajā gadījumā problēma ir tieši ar vietu, kur tos rīkot. Šis stāsts arī iezīmē ilggadējas problēmas valsts un pašvaldību attieksmē pret nevalstisko kultūras segmentu. Ar KKC vadītāju Dāvi Kaņepi tikāmies bāra "Diagonāle" darbības pirmspēdējā dienā, lai noskaidrotu, vai tiešām KKC dziesmiņa ir nodziedāta, vai tomēr vēl ir iespējas to turpināt un kādi varētu būt risinājumi nevalstiskā kultūras segmenta attīstības veicināšanai.

Jau gadu KKC bārs darbojies nevis Skolas ielā 15, ar kuru daudziem, kuri to pat nekad nav apmeklējuši, asociējas KKC, bet šā krustojuma pretējā stūrī - Skolas ielā 14. Jāatzīst, ka biju tur pirmo reizi, un tas, kas uzreiz iekrita acīs, bija melns flīģelis ar lielu, spožu zvaigznes figūru uz tā. Par flīģeļa nākotni pēc bāra slēgšanas mūsu sarunas laikā vēl nebija skaidrības - varbūt būs jāpārdod, jo remontējamo ēku ziemā nav paredzēts apkurināt un līdz ar to tur šo vērtību nevar glabāt.

Iemesls bāra pagaidu pārcelšanai bija saistīts ar ēkā Skolas ielā 15 sāktajiem remontdarbiem, kurus nevarēja apvienot ar saimnieciskās darbības turpināšanu turpat. "Bet ne telpas ietilpība, ne funkcija var būt tāda pati, kāda tur, - tur ir 100 cilvēku zāles ietilpība, bet šeit - 50. Plus te tas ir pagrabā, nevis skaistā mājā ar lielu dārzu," stāsta Kaņepe. Viss izvērties tā, ka arī šīs pagaidu "mājas" nolemts pamest. Kopā ar flīģeli telpas ar tumši zaļajām sienām pametīs arī mākslas darbi un jaunu vai pagaidu mājvietu meklēs lērums augu. Vēl pāri krustojumam jāpārnes dažnedažādie krēsli, tostarp koka sols, kādi savulaik bija vilcienos. 

Jāatgādina, ka ēkas Skolas ielā 15 remontam tika vākti arī ziedojumi, tāpat izdevies piesaistīt privātu aizņēmumu. Taču nav noslēpums, ka jau pandēmijas laikā būvniecības izmaksas sāka kāpt un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā lielā sadārdzinājuma dēļ daudzas būvniecības ieceres tā arī palika tikai uz papīra. Turklāt viena lieta ir augušās būvdarbu un materiālu cenas, taču otra - ēka izrādījusies sliktākā stāvoklī, nekā sākotnēji šķitis. Īsumā - KKC ēkas remontdarbi maijā pārtraukti, jo nauda bija beigusies, bet no valsts vai pašvaldības puses nekāda atbalsta nevalstiskajām kultūras organizācijām remontiem nav, ja telpas tiek tikai nomātas. KKC paveiktais jau tā līdzšinējās darbības laikā parāda, ka ar entuziasmu var izdarīt ļoti daudz, bet, tā kā dzīvojam materiālā pasaulē, ar pašu spēkiem nereti nepietiek. Arī šoreiz ne viss ir atkarīgs no pašiem.

Svarīgākais
Uz augšu