Video ⟩ Taktiskie vingrojumi: par koalīcijas modeli piekāpties negrib ne Kariņš, ne AS un NA (9)

“Tas jau ir mans mērķis – panākt, ka mums ir liela kopēja izpratne par to, kur mums vispār ir jāvirzās. Un es runāju ar tiem spēkiem, kur es kopumā sapratu, ka mums varētu būt līdzīgi uzskati, un sarunās arvien vairāk apliecinās, ka ir. Un tās pretrunas, kas ir starp šiem četriem politiskajiem spēkiem – tās ir mazāk nekā tas, kas ir kopīgs,” šo Kariņa vismaz publiski izrādīto optimismu par četru partiju spēju sadarboties vienā valdībā šonedēļ neietekmēja nekas. Ne fakts, ka NA atteica iepriekš saskaņoto tikšanos ar “Progresīvajiem”, ne AS valdes aicinājums JV straujāk virzīties uz valdības rīcības plāna izstrādi trīs partiju koalīcijā. Arī “Progresīvie”, kuriem jaunās Saeimas frakciju pārstāvju sanāksmē burtiski tika ierādīta vieta starp opozīcijas partijām, no koalīcijas veidošanas sarunām paši tomēr nav izstājušies – iespējams, tieši premjera iedrošināti.

Kariņš piedalījās arī sanāksmē, kurā sapulcējās JV topošā frakcija, kas ar 26 deputātiem būs lielākā 14. Saeimā. Arī Saeimas jaunpienācēji no reģioniem Kariņa autoritāti koalīcijas veidošanā neapšauba – cik partijas premjers gribēs valdībā, tik viņi arī atbalstīšot.

“Šeit nav bijis domstarpību. Mēs tiešām negribētu vairāk fokusēties uz šo “cik?”, bet “kā?” – kā veidot šo valdību, lai tiešām tā būtu īsta un ilglaicīga valdība,” teic no Latgales ievēlētā 14. Saeimas deputāte Anna Rancāne (JV). Arī no Zemgales apgabala ievēlētais Mārtiņš Daģis uzsver: “JV ir tātad izveidota darba grupa, kas nodarbojas tieši ar sarunu vešanu, un es kā jaunais deputāts atbalstīšu politisko spēku, no kura es esmu ievēlēts, un uzticēšos darba grupai, kas vada.” Savukārt Vidzemes pārstāve Aija Zariņa-Stūre (JV) teic: “Par to ir runāts, un par to, man liekas, katrs domā tad, kad klausās ziņas televīzijā. Bet es uzticos savai partijai, tāpēc es arī tur esmu, un es uzticos tiem cilvēkiem, kuri ved šīs sarunas, tāpēc man nav pamata apšaubīt to, ko viņi dara un domā, un virza tālāk. Jo es esmu pārliecināta, ka viņi izdarīs tā, kā labāk Latvijai.”

Kariņam nedēļas otrajā pusē atkal dodoties uz Eiropadomi, uz vietas palikušie JV pārstāvji nozaru grupu sarunas par valdības darbiem noturēja divpusējo tikšanos formātā – atsevišķi ar AS, NA un “Progresīvajiem”. Tā esot nevajadzīga laika vilcināšana, uzskata JV potenciālie partneri labēji centriskajā flangā, uzsverot – kreiso iekļaušana valdībā darbu tikai apgrūtināšot.

Viens no AS līderiem, Zaļās partijas vadītājs Edgars Tavars uzskata: neesot labi arī tas, ja Kariņa motivācija esot nevis ideoloģiska, bet taktiska: “Ja mēs jau startā domājam, kā un kurā brīdī, kam, kur likt veto, lai visu bloķētu šajā laikā – tad tā ir problēma. Tā ir problēma. Šeit nav runa par to, ka kaut kur bloķētu. Un vēl sliktāk ir tas, ka mēs startā mēģinām domāt, kā kādu pārspēs, ka virvi varēs pārvilkt, jo re, tur būs mūsu satelīts “Progresīvie”. Ja tā tas ir, tad tas ir ļoti slikti.”

Tavars arī noraida kā nepamatotas Kariņa bažas, par kurām dzirdēts kuluāros – ka viņam neesot jēgas vadīt valdību, kurā nebūšot iespējams īstenot JV programmu. Neviena partija, kurai nav absolūta vairākuma parlamentā, pilnībā savu programmu īstenot nevar, uzsver AS pārstāvis.

Savukārt NA līderis Raivis Dzintars apgalvo, ka neesot reāli JV iekšienē bažīgi apspriestie nākotnes scenāriji, kuros triju partiju valdību kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību šūpotu vai pat gāztu “nacionāļi”. “Mūs saprecināt ar [ZZS premjera kandidātu, Ventspils domes deputātu] Aivaru Lembergu ir daudzi publiskajā telpā mēģinājuši un faktiski vienmēr ir izgāzušies, un ir pierādījies, ka tās ir tikai fantāzijas... (..) Es uzskatu, ka mākslīgi tiek izplatīts šāds mīts, lai gūtu taktisku pārākumu sarunās. Nu ir kaut kādas intereses “Vienotībai” šobrīd atsevišķos jautājumos, piemēram, par “Progresīvo” līdzdalību koalīcijā, ir atšķirīgas no NA, un, šādas spekulācijas izplatot publiskajā telpā, tiek gūtas zināmas taktiskas priekšrocības.”

Taču kas notiks, ja Kariņš tā arī nepiekāpsies? Vai tas nozīmē triju partiju valdību cita premjera vadībā? Un ja tā – kurš tas būs? Izteikt šādas prognozes neviens īsti negrib. Arī ne bijušais premjers, tagad no AS Saeimā pārvēlētais Liepājas partijas pārstāvis Māris Kučinskis. Viņš būtu ticamākais apvienības pārstāvis valdības vadītāja amatam, ja tāda vajadzība rastos, jo AS vēlēšanu kampaņas kandidāts, uzņēmējs Uldis Pīlēns tagad ir paudis, ka aktīvā valdības darbā viņš sevi neredzot. Taču modelis, kurā Kariņš nav premjers, šobrīd nebūtu loģisks, saka Kučinskis: ““Nu stādāties jebkurš priekšā paši: jūs esat prezidents un jūs neizvirzāt uzvarētāju pārstāvi. (..) Nu, kad izvirzīs, tad arī runāsim. Es ļoti ceru, ka šie ultimāti beigsies.”

Vaicāts, vai par ultimātu nevar saukt arī NA un AS paziņojumu par trīs partiju koalīciju, Kučinskis atbild noraidoši: “Ultimāts? Tā ir vienkārši atbilde “nē”. Mēs jau nevienu nespiežam. Tā ir “Vienotības” izvēle. Ja viņi redz citus variantus... Viņi var paši ar “Progresīvajiem”, ja nevar bez viņiem iztikt, var “Vienotībai” pievienot. Ja neder mūsu atbilde “nē”, var meklēt citus partnerus. Tur ir Lembergs, [partijas LPV vadītājs Ainārs] Šlesers. Nu, es ceru, ka tā nebūs.”

Lai gan joprojām nav nepārprotamas skaidrības par to, kāda būs jaunā koalīcija un kas vadīs valdību, plaši apspriesti tiek iespējamie ministru amatu kandidāti – gan neoficiālās sarunās, gan tiem pašiem publiski demonstrējot vēlmi pēc portfeļiem. “de facto” zināms, ka Kariņš jau oktobra sākumā JV biedriem uzsvēris, ka par amatiem runāt šobrīd nedrīkst. Savukārt šonedēļ arī AS valde pēc Pīlēna aicinājuma pieņēma tādu pašu lēmumu – pieteikšanās uz ministru krēsliem esot jāpārtrauc.