Video ⟩ Iekšlietu ministrs "melnajā sarakstā" iekļauj Latvijas Profesionālā boksa federācijas prezidentu Krievijas pilsoni Ahmedovu (9)

Pirms sešiem gadiem Rīgā iecerētā boksera Maira Brieža cīņa ar nigērieti Olanrevadžu Durodolu bija apdraudēta. Brieža pārstāvjiem neizdevās rast kopīgu valodu par pasākuma organizēšanu ar Latvijas Boksa federāciju, kas tobrīd pilnībā regulēja boksa dzīvi.

Gadus padsmit iepriekš šo organizāciju bija vadījis Ivars Haritonovs. Tad tā nonāca bijušā ekonomikas policijas priekšnieka vietnieka Nila Žuravļova pārziņā. Žuravļova vadītā federācija stājās pretī Brieža iespējai iegūt pasaules čempiona titulu. Tā bija aicinājusi neatzīt cīņas rezultātu. Funkcionārus aizvainoja, ka bokseris viņus neiesaista.

"Mēs par sacensībām. Bet mēs arī par to, ka sacensībām jānodrošina droša vide," 2016. gada jūnijā sacīja Latvijas Boksa federācijas prezidents Nils Žuravļovs.

Žuravļova organizācija bija gatava cīņu atļaut, ja Briedis izpildīs viņu noteikumus.

Boksera kādreizējais menedžeris atceras, ka tas nebija saprātīgs piedāvājums. Notika mēģinājumi piesavināties visus nopelnus sev. Federācijas darbībās esot bijušas vērojamās 90. gadu metodes.

"Lai cīņu konkrēti pret Duradolu varētu organizēt Latvijā, ir nepieciešams, lai vietējā federācija sertificē šo cīņu - lai ir tiesnešu pārstāvji un viss pārējais, kas nepieciešams šādas cīņas organizēšana," norādīja sporta funkcionārs Raimonds Zeps.

"Toreiz viņi prasīja, lai (Briedis) iestājas klubā. Bet tur toreiz tika sūtīts līgums, kur konkrēts procents no nākotnes ienākumiem pienāktos konkrētai biedrībai. Vai tas ir korekti no organizācijas, kura nekādā veidā nav piedalījusies boksera attīstībā? Īsti korekti tas nav," pauda Zeps.

Profesionālam boksam tika izveidota sava organizācija - Latvijas Profesionālā Boksa federācija. Par šīs biedrības prezidentu 2016. gada sākumā kļuva bijušais bokseris Andrejs Ahmedovs.

Ar amatieru un profesionālā boksa nodalīšanu it kā bija šai videi jāsakārtojas. Taču tā nenotika. Ahmedovs ir Krievijas pilsonis. Latvijas likumi neļauj par federācijas vadītāju būt citas valsts pilsonim. Arī Latvijas Sporta federāciju padomes atzīto federāciju reģistrā Ahmedova vadītā organizācija nav atrodama.

Taču biedrības darbības mērķos ierakstīta sacensību rīkošana. Tāpat Profesionālā boksa federācijas mājas lapā norādīts, ka tā izsniedz licences bokseriem, kuri dzīvo un trenējas Latvijā. Arī cīņām ārpus mūsu valsts, sportistiem jāsaņem atļauja no Ahmedova vadītās federācijas

Žuravļova un Ahmedova vadīto federāciju nosaukumi ir ļoti līdzīgi. Atšķiras tikai viens vārds. Taču tās ir saistītas. Naudu no valsts Ahmedova organizācija nesaņem - to piešķir Žuravļova vadītajai boksa federācijai. Savukārt Ahmedova vadītā organizācija ir Žuravļova federācijas biedre. Un tai uz līguma pamata esot tiesības pārstāvēt Latviju profesionālās boksa cīņās. Profesionālais bokss nav tikai izklaide, kur valda azarts, tajā daudz ko nosaka arī nauda. Tā nonāk ne vien sportista, bet daļa arī federācijas kabatā.

"Bokss savā ziņā ir visgodīgākais un reizē visnegodīgākais sporta veids pret sportistiem. Jo viņš nopelna patiešām to, ko viņš tik tiešām atnes uz galda," sacīja Raimonds Zeps.

"Lielākās cīņas, kas ir pasaulē, tās ir tuvu pie 100 miljoniem. Ir cīņas, kas bijušas pat pāri 100 miljoniem ienākumos. Bet tie ir izņēmumi. Latvija ir salīdzinoši mazs tirgus. Lielākais, kas ir nopelnīts Latvijā no biļetēm par cīņu Arēnā, ir tuvu pie viena miljona.

Vēl ir TV tiesības, bet tas tirgus ir tik liels, cik ir. Latvijai un citām mazākām valstīm būtu ļoti liela nozīme tam, pret kuru (sportistu) cīņa ir aizvadīta, no cik liela tirgus nāk pretinieks, piemēram, vai tā ASV vai Vācija," piebilda Zeps.

"Profesionālais bokss, tieši profesionālais, ir sarunāšanas sports. Tev ir jāsarunā cīņas, tev ir jāsarunā, par ko tu cīnies, ar ko tu cīnīsies. Tev jāsarunā, kas to finansēs, kas to tiesās, līdz pat tam, kā to notiesās. Līdz ar to mēs uz boksu varam skatīties atrauti no visas pārējās sporta vides. Un tā tas ir ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

Līdz ar to tas rada jūkli, kam tas ir vajadzīgs? Primāri tas ir vajadzīgs tiem cilvēkiem, kas ap tām organizācijām apgrozās," norādīja sporta žurnālists Raimonds Rudzāts.

"Katra cīņa, katrs šovs ir kaut kāds papildu aktīvs, kurā vari īstenot tai skaitā arī kaut kādus savus saimnieciskos mērķus," piebilda Rudzāts.

Latvijā caur sportu, atklāti un slēptā veidā tiek iepludināti lieli finanšu līdzekļi, kuru tālākos ceļus ir grūti izsekot. Žurnālists Raimonds Rudzāts konkrēti boksā norāda uz vēl kādu aspektu.

"Boksa vide vēsturiski Latvijā ir bijusi saistīta ar tādu puspelēku vidi vai pilnīgi melnu vidi. Turklāt bokss vienmēr ir bijis tuvu kriminālajām struktūrām. Protams, laika gaitā varbūt ir mainījusies tā forma un izpildījums.

Ja 90. gados tur bija reketa laiki un tāda "kadru kalve", kur rokaspuiši  konkrētai darbībai tika meklēti, tad ar laiku tas revolucionē līdz tam, ka, jā, bokss ir vieta, kur uzņēmēji var atrast sev noderīgus cilvēkus savām darbībām," sacīja Rudzāts.

Sporta vidē ir pretrunīgas atsauksmes par Ahmedova vadītās biedrības darbu. Vieni saka, ka viņš ir radījis skaidrākus spēles noteikumus un rūpējies par sportistiem. Citi atsaucas uz šā gada februārī notikušo cīņu starp jauno boksa talantu Franci Rozentālu un krievu bokseri Mihailu Kozletinovu, kur šovā "LNK Fight Night 19" mūsu sportists tika nostādīts neapskaužamā stāvoklī.

Iepriekš nolemts, ka cīņa būs neoficiāla, un Ahmedovs apņēmies visu sarunāt ar krievu puisi un tiesnešiem. Taču Krievijas boksera menedžeris cīņu, kurā bija neizšķirts, fiksēja "BoxRec" datubāzē, kā rezultātā Rozentālam statistikā parādījās pirmā neuzvarētā cīņa.

Šā gada 8. oktobrī Rīgā notika LNK vārdā nosauktais kārtējais boksa šovs. Pasākuma vadītājs kā šo cīņu prezentētāju nosauca Andreju Ahmedovu. Taču Ahmedovu jau vasarā iekšlietu ministrs iekļāvis melnajā sarakstā un viņš izraidīts no Latvijas.

"Nekāda saistība viņa ielikšanai “melnajā sarakstā” nav ar to, ka viņš ir Boksa federācijas pārstāvis.

Būtiskākās ir viņa darbības Latvijā. Un kontakti Krievijā, ņemot vērā, ka viņš ir Krievijas pilsonis. Un, vērtējot visas šīs aktivitātes, drošības iestādes viņu ierosināja iekļaut valsts melnajā sarakstā, jo tas rada apdraudējumu nacionālajai drošībai," norādīja iekšlietu ministrs (Attīstībai/Par!) Kristaps Eklons.

"Nekā personīga" saņēma anonīmu e-pastu no kāda sportista, norādot, ka augustā uz sporta zāli nākusi (LPBF) federācijas ģenerālsekretāre Jekaterina Krilova un prasījusi parakstīties Ahmedova atbalstam.

Sportistiem vajadzējis apliecināt, ka viņi augstu vērtē Ahmedova centienus Latvijas sporta attīstībā un viņus pārsteigusi sporta funkcionāra izraidīšana no Latvijas. Sagatavotā veidlapā bijis norādīts, ka tā paredzēta iesniegšanai Administratīvajā apgabaltiesā.

Raidījumam adresētajā anonīmajā e-pastā teikts, ka sportists šo vēstuli parakstījis aiz bailēm, kaut nevēloties Ahmedova atgriešanos Latvijā.

"Man būtu patiesībā milzīgs sašutums, ja sporta pārstāvji pēkšņi sāktu solidarizēties un sāktu parakstīt kaut ko tādu, tad jau varētu runāt par stiprāku slimību sporta aprindās. Tāpēc, ja viņi to dara neveiksmīgi - ģimeni var kaut kādā veidā saprast, bet es ceru, ka tādā veidā netiks iespaidota tiesa un ka neatgriezīsies tie laiki, kad tika parakstīta vēstule par Haritonova atbrīvošanu, kādi bija deviņdesmitajos gados.

Es ļoti ceru, ka nav atgriezušies deviņdesmitie gadi un ka šobrīd viss tiek uzraudzīts daudz daudz kvalitatīvāk," norādīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs (AS) Māris Kučinskis.

Jekaterina Krilova nav tikai Latvijas Profesionālā boksa federācijas ģenerālsekretāre, viņa ir arī Ahmedova dzīvesbiedre un bērna māte. Viņa stāsta, ka ideja par šādu atbalsta vēstuļu vākšanu esot nākusi no pašiem sportistiem. To parakstīšana bijusi brīvprātīga. Kopā savākts ap 100 parakstiem.

"Es gribēju, lai tiesnese vispār saprot, par kādu cilvēku vispār ir runa. Un bokseri un tiesneši iedeva man to ideju, ka mēs labprāt parakstīsim iesniegumus, lai to lēmumu pārskata vēlreiz. Man liekas man tur sanāca ap 100, 96 vai 98 paraksti.

Mums bija vēstule arī no Eiropas Boksa savienības. EBU prezidents uzrakstīja ļoti labu vēstuli, un es gribēju parādīt tiesnesei, ka šis cilvēks zina, kas viņš (Ahmedovs) ir un ko viņš dara, ka neviens neko nevar pateikt pretī," sacīja Latvijas profesionālā boksa federācijas ģenerālsekretāre Jekaterina Krilova.

Sportistu atbalsta vēstules tiesa lietai nepievienoja. Šonedēļ Administratīvā apgabaltiesa skatīja Ahmedova sūdzību par viņa iekļaušanu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

"Iekšlietu ministra lēmumu par Latvijas Profesionālā boksa federācijas prezidenta Andreja Ahmedova iekļaušanu melnajā sarakstā tiesa šonedēļ atstāja nemainīgu. Spriedums stājas spēkā nekavējoties un nav pārsūdzams," norādīja žurnāliste Ilze Jaunalksne-Rēdere. 

Sašutumu par šādu iznākumu neslēpj Ahmedova dzīvesbiedre. Viņa sola vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā un citur. ECT gan nacionālās tiesas spriedumus neatceļ un Ahmedovam ir tiesības lūgt Latvijas iestāžu lēmumu pārskatīt tikai pēc trim gadiem.

"Es esmu satraukta, ļoti dusmīga, ka visu to dara mana dzimtene, mana valsts. Darīšu visu, lai paliktu Latvijā, jo es nekur negribu braukt.

Viņi to visu izdarīja tā, lai mēs krāmētu čemodānus un brauktu prom. Bet kā viņi to var izdarīt? Es esmu pilsone, mans dēls ir pilsonis, manam vīram bija pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

Tas ir stulbums! Man vispār nenāk prātā domas, kā viņi varēja to izdarīt ar cilvēku, kurš ir nodzīvojis 22 ar pusi gadus šeit un ir Latvijas Profesionālā boksa federācijas prezidents!" sacīja federācijas ģenerālsekretāre Krilova.

Iekšlietu ministrs savu lēmumu par Ahmedova iekļaušanu melnajā sarakstā balstīja uz Valsts drošības dienesta sniegto atzinumu. Dienests raidījumam raksta, ka tā "rīcībā esošā informācija liecina, ka konkrētās personas ieceļošana un uzturēšanās Latvijā rada Krievijas noziedzīgās vides nostiprināšanās un izlūkošanas riskus."

Ahmedova pārstāvis zvērināts advokāts Ainārs Leičenko norādīja, ka dienests, aizbildinoties ar slepenību, neesot vēlējies atklāt, vai saistībā ar Ahmedova darbībām ir sākts kāds kriminālprocess.

Ahmedova atzīšana par Latvijai nevēlamu nav pārsteigusi ilggadējo Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju. Jo dienestu uzmanības lokā strīdi par to, kuri būs galvenie, kas noteiks toni boksa laukā, bijuši asi un seni. Un katrs jaunpienācēja mēģinājums izveidot savu organizāciju bijis nesekmīgs.

"Kas ir Boksa federācijas prezidents – Nils Žuravļovs, kas ir arī LOK izpildkomitejas loceklis, kurš ir ētikas komisijas loceklis, manuprāt, pat vadītājs, nu primāri jau viņam kā lielas sporta organizācijas etalonam vajadzētu savu sporta veidu pārraudzīt stingrāk un iedziļināties labāk, kāpēc viņa federācijā ir tāds biedrs, ko tas pārstāv un vai var izslēgt no sava vidus, ko jau sen varēja izdarīt.

Un, ja tas nav izdarīts, kāpēc tas nav izdarīts?

Man kaut kā neliekas kopā, ka LOK komitejas ētikas loceklis, bijušais policists, var zem sava federācijas jumta turēt šādu organizācijas biedru, kuras vadītājs tagad ir izraidīts no valsts kā Latvijai nevēlams," pauda sporta žurnālists Rudzāts.

Žuravļovs "Nekā personīga" atbildēja rakstiski, norādot, ka jautājums par Ahmedova izslēgšanu no Latvijas Boksa federācijas nav darba kārtībā, jo fiziskās personas saskaņā ar statūtiem nevar būt par tās biedriem. Un neesot arī nepieciešams lauzt līgumu ar Latvijas Profesionālā boksa federāciju, jo tā turpina funkcionēt kā līdz šim un to vada Jekaterina Krilova.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā pēc VDD rosinājuma iekšlietu ministrs tā dēvētajā melnajā sarakstā ir iekļāvis 109 ārvalstniekus. 48 no tiem ir Krievijas pilsoņi, 14 - Baltkrievijas pilsoņi.

Ārvalstnieki melnajā sarakstā iekļauti galvenokārt saistībā ar izlūkošanas riskiem, iespējamu apdraudējumu Latvijas konstitucionālās iekārtai un atbalsta sniegšanu Krievijas vai Baltkrievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai.