Mežs – tava banka: 5 rudens darbi, lai vairotu mežaudzes vērtību

Konsultējoties ar AS “Latvijas valsts meži” mežkopības darbu ekspertu Juri Katreviču, meža īpašnieku zināšanai stāstīsim par to, kādi darbi mežā būtu veicami rudenī līdz ziemas sākumam.

Augsnes gatavošana pirms meža stādīšanas

Viens no svarīgiem rudenī veicamiem darbiem ir augsnes gatavošana pirms meža stādīšanas. Augsni gatavo rudenī, bet kociņus stāda pavasarī. Šis darbs, protams, veido daļu no kopējām meža audzēšanas izmaksām, taču to noteikti ir vērts darīt.

Augsnes gatavošanai mežā izmanto disku arklu, kas apvērš velēnu un izveido “tiltiņu”, vai izmanto rotējošo pacilotāju vai arī ekskavatoru, kurš ir aprīkots ar rakšanas vai īpaši pacilu gatavošanai pielāgotu kausu, ar kuru izveido mikropaaugstinājumu koku stādīšanai. Augsnes gatavošanai ir vairākas būtiskas priekšrocības:

1. Var sagatavot augsni stipri pielūžņotos izcirtumos un aizaugušās lauksaimniecības zemēs;
2. Samazināt zālaugu un nevēlamo puskrūmu konkurenci;
3. Audze ir vieglāk kopjama, jo iestādītie kociņi ir vieglāk saskatāmi;
4. Jaunaudzei uzlabojas apgaismojums;
5. Tiek regulēts augsnes mitruma un barības vielu izmantošanas režīms.

Vispiemērotākais laiks augsnes gatavošanai ir no vasaras beigām līdz pat vēlam rudenim, kamēr augsne vēl nav sasalusi vai arī nav uzsnidzis sniegs.

Tad pa ziemu augsne nosēdīsies un neveidosies gaisa kabatas, kas nākamajā pavasarī varētu veicināt sakņu izkalšanu.

Meža stādīšana

Pateicoties mūsdienīgajām stādu audzēšanas tehnoloģijām, rudens stādīšana iemanto arvien lielāku popularitāti, jo rudens stādīšana ir kā stāda "pierakšana".

Iestājoties pavasarim, iestādītais rudens stāds izmantos galveno priekšrocību attiecībā pret vēliem pavasara stādījumiem – pavasara mitrumu.

Svarīgākais, kas būtu jāņem vērā, stādot kociņus rudenī, ir stādu gatavības pakāpe – jāstāda nobrieduši stādi.

Vieglākās augsnēs ietvarstādus un stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu var stādīt no septembra vidus – ja silts rudens turpinās, to var darīt līdz pat novembra sākumam. Savukārt smagās augsnēs stādīšanu gan labāk organizēt pavasarī. Svarīgi ņemt vērā: rudenī nedrīkst stādīt kūdras augsnēs, jo tad visbiežāk stādi cieš no sala izcilājumiem.

Rudens stādīšanai vispiemērotākie un mazāk riskantie ir egle un bērzs.

Nav ieteicams rudenī stādīt priedes kailsakņus, jo tā nepaspēs iesakņoties, kā arī melnalksni, kas stādu stadijā nobriest ļoti vēlu.

Jaunaudžu apstrāde ar aizsardzības līdzekļiem pret pārnadžu bojājumiem

Plānojot aizsargāt audzi no pārnadžu bojājumiem, ir jābūt skaidram izvērtējumam par pārnadžu blīvumu konkrētā meža masīvā. Tuvojoties ziemai, pārnadžiem pieeja barībai kļūst aizvien ierobežotāka.

No pārnadžu postījumiem parasti visvairāk cieš priežu un apšu jaunaudzes. Taču ir vērts apsvērt arī egļu audžu aizsardzību un izvērtēt, vai tiešām apses audzes būtu lietderīgi aizsargāt.

Aizsardzība nepieciešama, lai kociņi kļūtu nepievilcīgi gan pēc smaržas, gan pēc garšas, padarot koku mazāk pievilcīgu pārnadžiem.

Bojājumu ierobežošanai jaunaudžu aizsardzības darbus var uzsākt ar augusta otro pusi un veikt līdz ziemas sākumam.

Kociņu jaunos dzinumus būtu vēlams apstrādāt ar aizsardzības līdzekļiem, piemēram, “Trico”, “Plantskydd”, “Cervacol Extra”. Efektīvs un lēts aizsardzības līdzeklis ir nemazgāta aitas vilna, ko izmanto arvien plašāk gan jauno kociņu galotņu, gan stumbru aizsardzībai. Aitas vilna ir lēta, taču jāņem vērā, ka šis aizsardzības veids būs darbietilpīgāks.

Jāņem vērā, ka “Cervacol Extra” nedrīkst izmantot pārāk agri – augustā, kad vēl nav nobriedis galotnes pumpurs, jo, ar repelentu aizsmērējot galotnes pumpuru, tas nākamā pavasarī var neizplaukt. Koks bojā neaizies, bet kāds no sānu zariem izvirzīsies par vadošu un veidosies līkumains stumbrs. Aizsargājot ar “Trico”, jācenšas to darīt pēc iespējas vēlāk, lai līdzeklis nezaudētu savu efektivitāti līdz nākamā gada pavasarim. Labā prakse ir, ja stādi apstrādāti ar repelentiem to miera stadijā.

Lielāku kociņu stumbru aizsardzībai var izmantot speciālas spirāles vai sietus.

Jaunaudžu kopšana

Par jaunaudžu kopšanu jādomā jau tad, kad kociņi tiek stādīti.

Mežaudzes pirmajos gados ir jāparedz agrotehniskā kopšana, kad mērķa sugas koki jāatbrīvo no zālaugiem, puskrūmiem un nevēlamām koku atvasēm.

Tā ne tikai veido augšanas apstākļiem piemērotu audzes sastāvu un uzlabo labvēlīgus koku augšanas apstākļus, bet arī samazina sniega un vēja bojājumu riskus – veidojas stingri, noturīgi koka stumbri.

Pēc pirmajām salnām, kad zālaugu augšana jau praktiski ir apstājusies, būtu jāsakopj kociņš – jānovāc aizzēlums ap stādiem, lai apsnigušie zālaugi, avenāji, papardes un krūmāji ziemā nesagultos uz mazajiem kociņiem un tos nenomāktu. Sevišķi saulīte nepieciešama priedei un bērzam, egle un melnalksnis vēl pacietīs daļēju noēnojumu. Aizzēluma novākšana ir svarīga arī tādēļ, lai ziemā zem tā neveidotos grauzējiem labvēlīgi apstākļi, kuri var apgrauzt stādiņu mizu. Jāizvērtē nepieciešamība platību kopt, jo

bieži ir tā - lai nodrošinātu kociņu labvēlīgu “dzīves telpu”, pietiek izkopt vien 0,5 m rādiusā ap koku.

Kad kociņi sasnieguši 2–4 m augstumu, sākas kociņu savstarpējā konkurence, tad jāveido mežaudzes sastāvs: izcērt nevēlamo sugu kokus un retina pamatsugu, nodrošinot mērķa sugas vienmērīgu izvietojumu platībā. Atstājamo kociņu skaits atkarīgs no koku sugas un koku vidējā augstuma. Kopšanas mērķis ir izveidot vēlamo sugu sastāvu audzē, palielināt koku ikgadējo pieaugumu un tādējādi – arī mežaudzes vērtību nākotnē.

Mežā ir sezonālie darbi, kurus labāk veikt pavasarī, vasarā, rudenī vai ziemā. Jaunaudžu kopšana ir tas darbs, kuru piemērotākais izpildes periods ir vēls rudens vai ziemas mēneši. Šajā laikā cirstos kociņus sniegs pieplacinās pie zemes, veicinot to ātrāku satrūdēšanu.

Jāizvērtē riski lapu koku audzēs, jo kopšana pirms ziemas iestāšanās nenobriedušiem koku stumbriem sniega periodā var radīt koku galotņu noliekšanu jeb snieglieci.

Ja dažu dienu laikā neizdosies sniegu no kokiem nopurināt un kokus iztaisnot, tad audze var aiziet bojā. Izstīdzējušās audzēs jaunaudžu kopšanu labāk veikt pavasarī, jo līdz ziemai koks nostiprinās stumbru un būs noturīgs pret snieglieci.

Priedei kopšanu nedrīkst nokavēt, galotnei jābūt brīvai.

Priežu audzēs nelielās platībās var darīt tā ka, ka ap priedēm esošos lapu kokus aizlauž - tas nedaudz aizsargās no meža zvēru postījumiem, turklāt aizlauztajiem kociņiem neveidojas atvases.

Egle savukārt ir noturīgāka pret apēnojumu, taču ilgstoši nevar atrasties lielā aizzēlumā. Aizzēlumā nenotiek gaisa apmaiņa, un, atrodoties pastāvīgā mitrumā, koks sāk pūt. Pirmais nopūst tekošā gada pieaugums, uz koku skujām sāk veidoties pelējums un pēdējās nokrīt skujas, un tas ir brīdis, kad koku var uzskatīt par bojā aizgājušu.

Ja šķiet grūti saprast, ko labāk atstāt un ko ne, ieteicams konsultēties ar zinošu meža nozares speciālistu.

Eglītes nolūkošana

Atcerēsimies, ka gada gaidītākie svētki vairs nav aiz kalniem. Tādēļ, mežā veicot rudens darbus, pie reizes var jau noskatīt un atzīmēt arī īsto eglīti, lai ziemā tā būtu viegli atrodama un nebūtu stundām ilgi jābrien pa kupenām, meklējot viskuplāko Ziemassvētku rotu.

Katrs Latvijas iedzīvotājs valsts mežos drīkst nocirst sev Ziemassvētku eglīti, taču jāatceras, ka to cirst drīkst tikai atļautās vietās: zem elektrolīnijām, grāvju malās, uz stigām, pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Nekad necērt eglīti jaunaudzē!

Lai labi sokas rudens darbi!

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".