Dīzeļdegvielas cenas turpina kāpt: vai Eiropa dīzeļdegvielas krīzes priekšā? (14)

Pēdējo nedēļu laikā daudzās degvielas uzpildes stacijās Eiropā tika novērota neparasta situācija – dīzeļdegvielas cena ievērojami pārsniedz benzīnu. Latvijā gan tas nav jaunums – šāda situācija bija vērojama vēl vasarā. Tam gan ir vairāki iemesli, un šādā brīdī ir skaidrs, ka atkal jāuzdod jautājums – vai tiešām Eiropai ir pietiekami daudz dīzeļdegvielas?

Kas notiek tad, kad cilvēkiem trūkst degvielas, ir acīm redzams Francijā, kur degvielas uzpildes staciju un naftas pārstrādes kompāniju darbinieku streika dēļ benzīntanki burtiski tika atstāti tukši.

Vācijas ekonomikas laikraksts “Deutsche Wirtshaftsnachtichten” ziņoja, ka eksperti tagad brīdina – dīzeļdegvielas trūkums var skart visu Eiropu. Deficīts nozīmē, ka neizbēgams ir arī cenu kāpums. Ziņu kanāls RND ziņo, ka dīzeļdegvielas cenas kāps visā Eiropā. Tikmēr Vācijā, vien dažas nedēļas pirms Krievijas “naftas sankciju” stāšanās spēkā decembra sākumā, secināts, ka Krievijas naftu un tās produktus nav izdevies aizstāt.

Vācijas valdības dokumenti liecina, ka lielākajai ekonomikai Eiropā līdz augustam tā arī nav izdevies līdz minimumam samazināt savu atkarību no Krievijas naftas un vēl jo vairāk – dīzeļdegvielas. Augusta beigās Vācija joprojām no Krievijas saņēma 34% no kopējā jēlnaftas apjoma, bet dīzeļdegvielas jomā atkarība sastādīja 40%. Ar ko aizstāt šos produktus, to Vācijā neviens nezina.

Analītiskais centrs “Wood McKenzie” augustā aprēķināja, ka situācija ar degvielu Eiropā nav spīdoša. Rezerves ir zemas, taču pieprasījums ir augsts.

Tāpat pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas rada mazuta izmantošana apkurē gāzes vietā. Dauzās valstīs tieši mazuts tiek izmantots māju apkurē. Gan dīzelis, gan mazuts tiek ražoti no vienām un tām pašām izejvielām. Pasaules tirgū arī mazuta cenas ir pieaugušas.

Šeit gan jāpiebilst, ka Eiropa nav viena savās problēmās. “Oilprice.com”, ņemot vērā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojumu, vēsta, ka ASV dīzeļdegvielas krājumi ir zemākie kopš 2008. gada. Ar tādiem krājumiem būtu pietiekami iztikt vien 25 dienas. Tas pamudinājis daudzus politiķus aicināt ASV prezidenta Džo Baidena administrāciju noteikt energoresursu eksporta pagaidu liegumu, lai mazinātu cenu pieaugumu amerikāņiem.

Pagaidām ASV gan nav spērusi šādu soli. Ja tiktu noteikts jebkāds lēmums, kas saistīts ar eksporta liegumu noteikšanu, tas būtu sāpīgs trieciens Eiropai, jo tad tiktu apturēts viens no retajiem iespējamajiem dīzeļdegvielas piegādes kanāliem. “Oilprice” rakstā teikts, ka dīzeļdegvielas trūkumu veicina arī fakts, ka naftas pārstrādes uzņēmumi no bankām vairs nevar iegūt kredītus investīcijām, ņemot vērā cīņu pret klimata pārmaiņām. Viņi arī nav ieinteresēti attīstīt ražošanu no saviem līdzekļiem.

Tāpēc ASV pašas meklē naftas piegādātājus un šādā veidā no tiešajiem partneriem ASV kļūst par Eiropas tiešajiem konkurentiem.

Situācija Eiropā ir sarežģīta arī tādēļ, ka rudens otrajā pusē tradicionāli naftas pārstrādes rūpnīcās sākas remonta sezona. Oktobra sākumā “Reuters” ziņoja, ka ASV aizturējusi vairākus kuģus, kam bija jāpārved dīzeļdegviela uz Eiropu. Pēc aģentūras “Reuters” vēstītā, šādi soļi ir reti, jo Eiropa pati nevar saražot pietiekami daudz dīzeļdegvielas pašas patēriņam, tāpēc iepērk to no ASV un Tuvo Austrumu valstīm.

Tādēļ novērots dīzeļdegvielas cenu kāpums – cena par barelu dīzeļdegvielas uzkāpusi virs 200 dolāru atzīmes, kas ir augstākais rādītājs vēsturē, ja neskaita tikpat augstas cenas aprīlī un maijā. “Oilprice.com” norāda, ka dīzeļdegvielas cenas veido skarba loģika – pašlaik ASV ir iestājies brīdis, kad rezervju līmenis ir zems. Tas ir radījis cenu kāpumu tirgū. Tas savukārt piespiež pārējos iepirkt dīzeļdegvielu par paaugstinātām cenām. Tā kā cena ir augsta, pašlaik neviens nevēlas veidot rezerves.