Pētījums: reizēm tavam kaķim ir pilnīgi nospļauties (3)

Eksperimentu virknē ar 16 kaķiem pētnieki parādīja, ka kaķi ļoti labi atpazīst sava saimnieka balsi. Tie arī izrāda atšķirīgu uzvedību, kad saimnieks runā ar to vai ar kādu citu cilvēku vai dzīvnieku.

Izdzirdot pazīstamu balsi, eksperimentos kaķi parasti sastinga, kustināja asti un mirkšķināja acis vai kustināja ausis. Tiesa, tas notika tikai tad, kad ar kaķi tika runāts kā ar bērnu – saldā balsī slavējot pūkaino cukurdūkulīti, mīksto pūkbumbiņu vai dūšīgo platbiksīti. Ja tādi paši vārdi tika izteikti nesamākslotā, ikdienišķā balsī, tad kaķi pieņēma, ka cilvēks nerunā ar viņiem, bet ar kādu citu.

Visiem zināms, ka ar zīdaiņiem un mājdzīvniekiem mēs bieži mēdzam runāt spalgākā balsī, īsos teikumos, atkārtojot vienas un tās pašas skaņas. Suņi, piemēram, diezgan labi izprot izmaiņas saimnieka balss tonī. Eksperimentos 2017. un 2018. gadā atklājās, ka suņa uzmanību un pieķeršanos daudz vairāk rosina infantilā balsī izteikti tādi teikumi kā “kurš ir labs puika? Kurš?” nekā parastā balsī izteiktas frāzes.

Iepriekšējos pētījumos arī parādīts, ka cilvēki, vēršoties pie sava kaķa, izmanto īpašu balss toni, lai izrādītu labvēlību. Tiesa, izskatās, ka kaķiem par to nospļauties. Jaunie eksperimenti ir pirmie, kuros pētīts, kā kaķis reaģē, ja ar viņiem runā tāpat kā ar cilvēku vai samākslotā tonī.

Līdzīgi kā ar suņiem, arī kaķi atšķir runu, kas vērsta uz citiem cilvēkiem, no runas, kas īpaši domāta viņiem. Tiesa, tas ir tikai tajā gadījumā, ja runā kaķa saimnieks. Ja runāja svešinieki, kaķi parasti īpašu uzmanību tiem nepievērsa.

Atklājums liecina, ka pieaudzis mājas kaķis, kas nav pieradis pie svešiniekiem, pazīst tikai sava saimnieka balss toņa izmaiņas.

Nākotnes eksperimentos vajadzētu salīdzināt, vai sabiedriskāki kaķi ir iemācījušies atpazīt arī svešinieku balss toņa izmaiņas. Piemēram, kaķu kafejnīcu kaķi, rādās, ir spējuši iemācīties ne tikai savu vārdu, bet arī apkārt esošo kaķu vārdus.

Šajā pētījumā izmantotie kaķi gandrīz visi dzīvoja nelielos dzīvokļos ar vienu saimnieku. Lai mazinātu stresu, eksperimenti tika veikti katra kaķa mājvietā, kad blakus bija arī saimnieks. Ar kaķi iepriekš iepazīstināts pētnieks tad atskaņoja virkni audioierakstu, starp kuriem bija 30 sekunžu gara pauze. Šie ieraksti bija iepriekš ierakstīti, cilvēkam komunicējot ar savu kaķi, saucot to vārdā.

Vēlāk kaķu saimnieki šos pašus vārdus ierakstīja normālā tonī, it kā tie būtu domāti citam cilvēkam. Visbeidzot tika ierakstīta svešinieka balss, kas teica tos pašus vārdus, kurus kaķa saimnieks.

Kad tika atskaņots audio, kurā kaķa saimnieks tiešā veidā, samākslotā tonī vēršas pie kaķa, tad kaķa uzvedība parasti izmainījās, proti, tas ieņaudējās vai paskatījās skaņas virzienā. Citos gadījumos kaķis reaģēja, tikai mazliet pagriežot ausis skaņas virzienā, tomēr neieinteresēti skatoties citā virzienā. Savukārt, kad ieskanējās svešinieka balss vai arī ierunājās kaķa saimnieks, it kā sarunājoties ar kādu citu cilvēku, kaķa uzvedība nemainījās.

Jāņem vērā, ka šis pētījums ir balstīts uz pavisam nelielu skaitu kaķu, kuru dzīvesveids bija vairāk vai mazāk vienāds.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Animal Cognition”.