Iemesli, kādēļ Eiropas krastos izveidojies "gāzes kuģu sastrēgums" (2)

Transportēšanas laikā gāze ir atdzesēta līdz -160 grādiem. Pieprasījums pēc šīs kravas ir milzīgs, taču kuģi joprojām atrodas jūrā.

Pēc tam, kad Krievija februārī sāka iebrukumu Ukrainā, Krievija ir samazinājusi gāzes piegādes Eiropai, radot enerģētikas krīzi kontinentā, kā arī lielu gāzes cenu pieaugumu. Tā rezultātā aktīvi tika runāts par iespējamiem gāzes piegādes pārtraukumiem un patērētājiem nācies saskarties ar milzīgiem rēķiniem.

“LNG kuģu “sastrēgums” ir veidojies piecas sešas nedēļas,” norāda enerģijas un patēriņa tirgus pētniecības uzņēmuma “Kayrros” viceprezidents Augustins Prats, kurš pētījis situācijas attīstību. Viņš ar kolēģiem pēta kuģu kustību un norāda, ka “tas ir liels notikums”.

Pašlaik LNG kuģu satiksme ir ievērojami lielāka nekā parasti. Kādēļ daudzi kuģi turpina atrasties jūras viļņos pie Eiropas krastiem, bet ostās tie neienāk? Šeit ir vairākas problēmas?

Pēc pētniecības kompānijas “Wood Mackenzie” analītiķa Frēzera Karsona teiktā, šomēnes visā pasaulē ūdeņos ir 268 LNG kuģi, no kuriem 51 ir Eiropas tuvumā.

Karsons skaidro, ka Eiropas valstis vasarā aktīvi iegādājās LNG, lai uzpildītu gāzes krātuves, lai spētu nosegt ziemā nepieciešamo gāzes apjomu. Tas izdevās ātrāk, nekā plānots, un Eiropas gāzes krātuves ir aizpildītas par vidēji 95%. Tieši LNG piegādes Eiropai ir spēlējušas izšķirošu lomu.

Tomēr problēma ir tajā, ka pieprasījums pēc iestādēm, kuras uzsilda sašķidrināto materiālu un pārvērš to par gāzi, ir ļoti augsts. Eiropā nav daudz šādas iestādes – daļēji tāpēc, ka Eiropa ļoti ilgu laiku paļāvusies uz Krievijas gāzes piegādēm pa cauruļvadiem (tas ir – gāze saņemta jau “gatavā” veidā).

Tas ir viens no iemesliem, kādēļ LNG kuģi uzturas Eiropas piekrastē –

regazifikācijas termināļos vienkārši ir izveidojušās rindas.

Pašlaik Vācija un Nīderlande ir investējušas jaunu regazifikācijas termināļu izbūvē, kas ļautu paātrināt LNG kuģu kravu apstrādes procesu. Daļa no termināļiem būšot lietojami jau tuvāko mēnešu laikā.

Vēl viens iemesls šim sastrēgumam ir fakts, ka Eiropā pašlaik laiks ir siltāks, nekā ierasts oktobra vidū, līdz ar to arī gāzes patēriņš ir mazāks nekā gaidīts.

Turklāt arī rūpniecības sektorā ir mazinājies pieprasījums pēc gāzes. Arī gāzes tirgus situācija ir sarežģīta, jo gāzes nākotnes līgumu cena ir augstāka nekā pašreizējā cena.

“Piemēram, par gāzes piegādi janvārī var nākties maksāt vairāk nekā par piegādi novembrī,” sacīja Karsons. Citi tirgus analītiķi norāda, ka atsevišķas valstis un uzņēmumi vienkārši ieņem nogaidošu pozīciju, vēloties gāzi saņemt decembrī, nevis novembrī, tādējādi ietaupot vairāk naudas.

Ir iespējams, ka pircēji citur pasaulē “pārtver” LNG kravas, kas gaida ienākšanu Eiropas ostās. Tādā gadījumā kuģiem būtu jādodas, piemēram, uz Āziju. Tikmēr Eiropai vēl būtu laiks attīstīt efektīvāku LNG infrastruktūru.

Vairāki analītiķi norāda, ka lielais LNG kuģu daudzums Eiropas tuvumā daļēji ir laba lieta – gāze būs pieejama, kad to vajadzēs.

Tas, kas nav labi, – milzīgās summas, kas jau samaksātas, lai nodrošinātu šīs piegādes. Piemēram, Vācija samaksājusi teju 50 miljardus eiro laika posmā no janvāra līdz augustam, lai nodrošinātu pietiekami daudz LNG piegādes. Salīdzinājumam analogā laika posmā 2021. gadā šis rādītājs bija 17,1 miljards eiro.

Galvenais jautājums ir par to, kas notiks tālāk. Laikā, kad ir nodrošinātas gāzes piegādes tuvākajiem mēnešiem, gāzes cena Eiropā ir sākusi kristies. Tomēr gadījumā, ja ziema izrādīsies ļoti barga, situācija var mainīties.

Vēl ir jāņem vērā globālā situācija. Paaugstināts pieprasījums pēc LNG importa Eiropā ir palielinājis konkurenci visā pasaulē. Tādām valstīm kā Pakistāna un Bangladeša, kas paļaujas uz LNG piegādēm, ir mazāka finansiālā ietekme tirgū, tādēļ šīm valstīm LNG piegādes potenciāli var radīt problēmas.

Kopumā LNG tirgus tradicionāli bijis orientēts uz Āziju, taču tagad konkurenci rada Eiropa. Āzijas valstis, kā Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja, aktīvi izmanto LNG importu. Visticamāk, ka šīs valstis palielinās pieprasījumu ziemas mēnešos, pastiprinot konkurenci starp konkurentiem.

LNG ražotāja “Cheniere” vadītāja Korija Grindala ieskatā “LNG tirgū notiekošais ir īstermiņa fenomens”. Viņš bilst, ka viņa vadītās kompānijas saražotā gāze jau ir pārdota, un paredzams, ka līdz 2026. gadam “Cheniere” ražošanas kapacitāte tiks palielināta līdz 55 miljoniem tonnu.

“Tas, ka daudzas valstis pāriet uz atjaunīgajiem resursiem, ir ļoti labi. Es esmu tikai par to, un uzskatu, ka mūsu planētai tas ir labākais risinājums. Tomēr gāze, kas nepieciešama cilvēku māju apkurei un elektrības ražošanai, ir vajadzīga jau tagad,” sacīja Grindals.

Kas notiks rīt, ir atkarīgs no tā, kā attīstīsies karš Ukrainā un kā mainīsies pieprasījums pēc gāzes. Tad arī redzēs, uz kuru pusi LNG kuģi dosies vairāk – uz Eiropu vai uz Āziju.