Raidījums: Latvijas Pareizticīgā baznīca patriarham Kirilam lūgusi brīvlaišanu (10)

Tas notiek mēnesi pēc tam, kad tika pieņemti likuma grozījumi, kuri nosaka šīs baznīcas neatkarīgo statusu.

Pagājušonedēļ Rīgā notikušajā Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) sanāksmē - koncilā - delegāti atbalstījuši vēršanos pie patriarha Kirila par Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusa kanonisku risinājumu. Tas faktiski nozīmē, ka baznīca Maskavas patriarhātam lūdz brīvlaišanu.

Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Kirils lūgumu var arī neakceptēt, taču tad Latvijas Pareizticīgā baznīca var prasīt brīvlaišanu citur.

"Viņi var vērsties pie Konstantinopoles patriarhāta un caur to saņemt šo autokefāliju. Tas, protams, nozīmēs arī attiecību saraušanu ar Maskavu un kaut kādu konfliktu ar Maskavu, kas liekas maz iespējams tāpēc, ka tās attiecības nav tikai kanoniskas, tās attiecības ir starp cilvēkiem. Tie visi baznīcu vadītāji ir pazīstami," skaidroja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents Ņikita Andrejevs.

Ja Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību jeb autokefāliju neatzīs ne Maskavas, ne Konstantinopoles patriarhāts, tā tiks uzskatīta par šķeltniecisku.

"Mēs parasti domājam, ka ticīgajiem un baznīcas vadītājam varētu būt svarīgas konkrētas reliģiskas idejas, teiksim, ticība Dievam vai tas, ka Jēzus Kristus ir pestītājs. Bet šīs lietas pareizticībā arī ir ļoti svarīgas - būt par "normālu baznīcu". Normālai baznīcai ir attiecības ar citām baznīcām," skaidroja Andrejevs.

Apmēram mēnesi pirms LPB koncila Kirilam tika nosūtīta arī Latvijas valdības vēstule ar lūgumu akceptēt LPB neatkarību. Atbilde uz šo vēstuli nav saņemta aizvien, LTV apstiprināja Ārlietu ministrijā.

Līdz šim publiski likuma grozījumus Latvijas Pareizticīgās baznīcas likumā ir komentējis vien Maskavas patriarhāta pārstāvis Vladimirs Legoida. Viņš kritizēja grozījumus un norādīja, ka tā ir rupja iejaukšanās baznīcas iekšējās lietās.

Ar LPB LTV neesot izdevies sazināties.

Kā ziņots, septembrī stājās spēkā grozījumi LPB likumā, kas pilnā mērā nostiprina baznīcas autokefālo statusu Latvijā. Līdz ar šiem grozījumiem ir mainīts Latvijas Pareizticīgās baznīcas statuss, nosakot, ka tā darbosies pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.

Iepriekš Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Latvijas Valsts prezidenta Levita vārdiem, ar grozījumiem atjaunots LPB vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.

Par likumu nobalsoja 73 deputāti, pret bija trīs, bet viens balsojumā atturējās.