No Tibetas kūstošajiem ledājiem sāk līst ārā seni radījumi (5)

Sākot ar ārkārtīgi labā stāvoklī esošiem matainajiem degunradžiem, līdz 40 tūkstošus gadu senām milzu vilka atliekām un vairāk nekā 750 tūkstošus gadu senām baktērijām. Tiesa, ne visas no šīm radībām ir mirušas.

Lūk, piemēram, laboratorijas siltumā ir izdevies atdzīvināt gadsimtiem senas sūnas. Tāpat arī Krievijas zinātnieki reiz apgalvoja, ka spējuši atdzīvināt 42 tūkstošus gadu senus apaļtārpus.

Visi šie pārsteidzošie organismi no Zemes tālās pagātnes atklāj mums senās ekosistēmas vēsturi, tās vidū detaļas par vidēm, kurās šie organismi eksistēja. Tiesa, ledāju kušana arī radījusi bažas par seniem vīrusiem, kas varētu pasprukt no ledus tvēriena.

“Kušana mūs ne tikai novedīs pie šo seno, ledū ieslēgto mikrobu un vīrusu zuduma, bet arī pie to nonākšanas vidē,” pagājušā gada pētījumā rakstīja zinātnieki.

Pētījumā zinātnieku komanda Tibetas ledājā spēja identificēt desmitiem unikālu 10 tūkstošus gadu senu vīrusu, kā arī ieskatīties to funkcijās.

“Šie ledāji ir veidojušies pakāpeniski, un līdz ar putekļiem un gāzēm tajos tika iesprostoti daudzi, daudzi vīrusi. Šie mikrobi potenciāli reprezentē tos, kas atradās atmosfērā ledāja veidošanās laikā,” rakstīts pētījumā.

Iepriekšējos pētījumos parādīts, ka mikrobu kopumi korelē ar izmaiņām putekļu un jonu koncentrācijā atmosfērā, kā arī var norādīt uz attiecīgā laika klimata un vides stāvokli.

Lai arī pēc Covid-19 pandēmijas ledājos atrasto seno vīrusu plašais spektrs ir biedējošs, tomēr lielākās briesmas slēpjas tajā, ko vēl glabā kūstošie ledāji – milzīgas metāna un oglekļa rezerves.

Lai nu kā, ledāju saturs var sniegt ļoti daudz vērtīgas informācijas par klimata pārmaiņām pagātnē un vīrusu evolūciju.

“Par šajās ekstrēmajās vidēs esošajiem vīrusiem un mikrobiem mēs zinām ļoti maz,” teica zinātnieks Lonijs Tompsons, piebilstot, ka neatbildēti ir daudzi svarīgi jautājumi.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Microbiome”.