TVNET GRUPA galvenais redaktors Toms Ostrovskis piedalās diskusijā par mediju ētiku

Diskusiju vadīja Romāns Meļņiks, pasākuma pirmajā daļā uz sarunām aicinot tādus ekspertus kā Latvijas Radio galveno redaktori Anitu Braunu, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāju Kristeru Pļešakovu, sociologu Arni Kaktiņu, juristu Lauri Liepu un 13. Saeimas deputāti Vitu Andu Tēraudu.

Pasākuma otrajā daļā notika mediju galveno redaktoru diskusija. Piedalījās Sigita Roķe, Latvijas Televīzija, Vita Dreijere, Delfi plus, Toms Ostrovskis, TVNET GRUPA, Linda Rasa, Latvijas Avīze, Santa Anča, izdevniecība Santa, Ainis Saulītis, Rīgas Viļņi.

Atklājot diskusiju, profesore Skaidrīte Lasmane uzsvēra, ka ētikas loma ir divējāda: regulatīvā, ar ko Ētikas padome nodarbojas jau trīs gadus, un vizionārā, ietekmējot uz ideālo un pārikdienišķo. Lasmane pauda cerību, ka šodienas diskusija spēs apvienot šīs abas ētikas puses un lomas. 

Anita Brauna, Latvijas Radio galvenā redaktore savā uzrunā pievērsās sabiedrisko mediju vadlīnijām. Brauna atzīmēja, ka jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka sabiedriskā medija galvenais redaktors, konsultējoties ar ombudu, izstrādā un apstiprina medija redakcionālās vadlīnijas, un ir tapušas kopīgas Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas un lsm.lv redakcionālās vadlīnijas. Strādājot pie vadlīniju izstrādes, tika pētīta citu valstu, piemēram, Somijas, Beļģijas un Lielbritānijas prakse. "Vadlīnijas apraksta žurnālistu profesionālās darbības standartus un sniedz atbildi, kā risināt dažādas profesionālās dilemmas," norādīja Brauna, piemetinot, ka

redakcionālās vērtības iekļauj vārda brīvību, neatkarīgumu, patiesumu, godprātību, atklātību un atbildīgumu. 

Skaidrojot profesionālās darbības pamatprincipus, Latvijas Radio galvenā redaktore norādīja, ka redakcionālie standarti neprasa absolūtu neitralitāti katrā jautājumā, īpaši, ja tas ir pretrunā ar demokrātijas principiem. "Sabiedriskie mediji skaidri nostājas demokrātisko, cilvēktiesību un vispārpieņemto humāno vērtību pusē," sacīja Brauna. Itin bieži publiskajā telpā tiek diskutēts par faktu nošķiršanu no viedokļiem, un Brauna atzīmēja, ka raidījumu vadītājiem un žurnālistiem ir tiesības izteikt personisko viedokli un atbilstoši raidījuma formātam paust savus uzskatus. Vienlaikus ziņās izmantotajiem faktiem ir jābūt skaidri nošķirtiem no komentāriem un viedokļiem. "Sabiedriskie mediji atspoguļo dažādu sabiedrības grupu viedokļus - arī tādus, kas kādam varētu likties nepieņemami. Veidojot saturu par konkrētu tematu, tajā iekļaujami tematam nozīmīgi un kompetenti viedokļi. Ja materiāla publicēšanas brīdī kāds būtisks viedoklis nav pieejams, tad auditorijai par to jāpaziņo un, ja iespējams, jāatspoguļo vēlāk," skaidroja redaktore.

Runājot par darbu ar informācijas avotiem, Brauna uzsvēra, ka žurnālistam jāizvairās no darba ar anonīmiem informācijas avotiem, bet izņēmumi ir pieļaujami, ja sabiedrībai svarīga informācija nav iegūstama citā veidā. "Žurnālists īpaši kritiski izvērtē informāciju, ko sniedz anonīmi avoti vai kas var celt neslavu," tā Brauna. Komentējot profesionālās ētikas jautājumu, Brauna pauda, ka

žurnālistiem jāievēro profesionālās ētikas normas arī savos sociālo mediju profilos un jāizvairās no komentāriem, kas grauj uzticēšanos sabiedriskajam medijam.

Savā uzrunā Kristers Pļešakovs, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs, pauda, ka būtībā ir noslēdzies pirmais mediju politikas posms. "2015. gadā tika pieņemtas mediju politikas pamatnostādnes, kā galvenās prioritātes izvirzot daudzveidību, drošību, medijpratību, profesionalitāti, kvalitāti un atbildīgumu," tā Pļešakovs, piemetinot, ka pēdējo gadu laikā mediju jomā patiesi paveikts daudz, piemēram, izveidots SEPLP, sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus u.c. Vienlaikus ir vēl daudz paveicamā, piemēram, sabiedrisko mediju apvienošana un atbilstoša finansējuma modeļa ieviešana. Runājot par medijpratību, eksperts norāda, ka izglītības standartā ir parādījušies medijpratības elementi. Viņš arī piemetināja, ka ik gadu arī tiek sniegts atbalsts mediju pašregulācijai, lai, piemēram, šādi pasākumi kā šodien varētu notikt. Līdztekus norit darbs pie jaunajām mediju politikas pamatnostādnēm. Uzrunas noslēgumā Pļešakovs pauda, ka ir būtiski ieguldīt mediju vides un sabiedrības noturības stiprināšanā.

Uzrunājot klātesošos, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš pauda, ka saskaņā ar septembrī veiktas aptaujas datiem, kurā piedalījās 1019 respondentu, 41% norādīja, ka drīzāk piekrīt apgalvojumam "Es pastāvīgi interesējos par notikumiem Latvijā un pasaulē". 20% šim apgalvojumam piekrita pilnībā, savukārt drīzāk nepiekrīt vai pilnībā nepiekrīt atbilžu variantus attiecīgi izvēlējās 27% un 8% respondentu. 4% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Vairumā gadījumu informācija tiek gūta no sociālajiem medijiem un sabiedriskajiem medijiem

, kam seko tādi avoti kā komercmediji, rietumu valstu mediji, bet neliela daļa respondentu atzina, ka informāciju gūst no Krievijas opozīcijas masu medijiem un Krievijas kontrolētajiem medijiem.

Lūgti komentēt, vai piekrīt apgalvojumam, ka vairākums Latvijas žurnālistu ievēro ētikas principus, 7% atzīmēja, ka pilnībā piekrīt, 41%, - ka drīzāk piekrīt, savukārt 22% norādīja, ka drīzāk nepiekrīt, bet 7%, ka pilnībā nepiekrīt. 23% norādīja, ka viņiem ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Vaicāti, vai piekrīt, ka masu medijos atspoguļotā informācija kopumā ir objektīva un atbilst realitātei, 34% norādīja, ka lielākoties tā ir objektīva, 3% - ka vienmēr objektīva, 41% - ka lielākoties nav objektīva, bet 12% - ka nekad nav objektīva. 10% norādīja, ka viņiem ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Tāpat 48% respondentu norādījuši, ka medijos ir manījuši pārkāpumus, piemēram, faktu nenošķiršanu no viedokļiem, nav ievērota godprātība, iekļautas nepārbaudītas ziņas u.c.

No respondentiem, kas atzīmēja, ka ir pamanījuši faktu pārbaudes materiālus medijos, 84% norādīja, ka uzskata šos materiālus par noderīgiem vai drīzāk noderīgiem,

savukārt 12% pauda, ka uzskata tos par daļēji vai pilnībā nenoderīgiem. 4% norādīja, ka nevar uz šo jautājumu atbildēt.

Uzrunā klātesošajiem jurists un COBALT advokātu biroja vadošais partneris Lauris Liepa apskatīja Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un Ētikas padomes vadlīnijas, vienlaikus aplūkojot arī Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" sižetu par Covid-19 vakcīnām. Jau vēstīts, ka Ētikas padome šajā sižetā saskatīja ētikas pārkāpumus, savukārt šī gada 20. jūnijā Latgales priekšpilsētas tiesa spriedumā atzina, ka secinājumus par raidījumā redzēto jāizdara pašiem skatītājiem un ka "tiesa, ņemot vērā dzīves un profesionālās darbības laikā gūto pieredzi, norāda, ka uzticību vai neuzticību kādai sistēmai rada pati sistēma".

13. Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda, Mediju politikas apakškomisijas vadītāja, norādīja, ka mediju izdzīvošana gan nacionālā griezumā, gan vietējās kopienās ir leģitīms mērķis valsts atbalstam. Tāpat politiķe norādīja uz mediju plurālisma nozīmi, proti, ar vienu mediju nepietiek, jo demokrātija prasa daudzveidību. Runājot par mediju kvalitāti,

Tērauda sacīja, ka demokrātijas darbināšanai ir nepieciešama informācija, nevis baumas, tenkas vai pasakas.

"Pārbaudīta informācija un kvalitatīva analīze ir tas, kas pilsonim demokrātijā ļauj īstenot savas tiesības - tā ir žurnālistu profesionalitāte, kā arī redakcionālā un redakciju profesionalitāte, un tie visi ir leģitīmi mērķi valsts atbalstam," pauda Tērauda, piemetinot, ka iespējamie atbalsta mehānismi - gan tiešie, gan netiešie - ir patiesi daudzveidīgi, piemēram, samazinātā PVN likme, preses piegādes dotācijas, caur projektu konkursiem pieejamais finansējums u.c.

Vienlaikus ir vērts aplūkot citas formas, ne tikai projektus, lai mērķi, kas stāv aiz šī valsts atbalsta, tiktu sasniegti pilnībā. Uzrunas noslēgumā Tērauda pauda, ka valsts atbalsts, lai cik dāsns tas būtu, nebūs tas, kas nodrošinās lielāko daļu no mediju budžeta vajadzībām. "Sniedzot atbalstu inovācijām, projekta metode bieži ir vērtīga, taču tas, kas ir jāmaina, ir grantu sniedzēju attieksme: inovāciju grantos ir jāiebūvē riska tolerance," uzrunas noslēgumā pauda politiķe, piemetinot, ka ir rūpīgi jāaplūko mērķi, kam tiek sniegts valsts atbalsts, un vai pašreiz izmantotās atbalsta formas šos mērķus sasniedz.

"Ja ne, novēlu mums visiem drosmi izveidot jaunas formas, lai šos mērķus sasniegtu."

12:30 sākās mediju galveno redaktoru diskusija, kurā piedalījās Sigita Roķe, Latvijas televīzija, Vita Dreijere, Delfi plus, Toms Ostrovskis, TVNET GRUPA, Linda Rasa, Latvijas Avīze, Santa Anča, izdevniecība Santa, Ainis Saulītis, Rīgas Viļņi.

Vaicāti, vai redaktoru pārstāvētajiem medijiem ir ētikas kodeksi un, ja jā, kā tie tiek ievēroti, Sigita Roķe (LTV) atbildēja apstiprinoši, kas "tiek darbināti diezgan aktīvi, jo arī auditorija neļauj atslābt". "Atkarībā no jautājumiem darbinām vai nu ētikas kodeksu, kas attiecas uz visiem mūsu darbiniekiem, vai arī redakcionālās vadlīnijas, kas ir salīdzinoši svaigi izstrādātas," skaidroja Roķe. Arī Linda Rasa (Latvijas Avīze) norādīja, ka medijam ir izstrādāts ētikas kodekss, un tā kopiju saņem katrs jaunais darbinieks, parakstot darba līgumu. Arī redakcija ikdienā šos principus ievēro, norāda Rasa. Komentējot izdevniecības "Santa" ētikas kodeksu, Anča skaidro, ka izdevniecībā ir oficiāli aprakstīts ētikas kodekss, un Anča, pieņemot darbā redaktorus, arī izskaidro ētikas būtību. Delfi Plus pārstāve Vita Dreijere norāda, ka medijam ir izstrādātas vadlīnijas, bet redakcija visnotaļ arī paļaujas uz darbinieku profesionalitāti. Ainis Saulītis, Rīgas Viļņi, piekrita iepriekš teiktajam, ka "ar pirkstu netiek vilkts līdzi katram kodeksa punktam", bet medijā notiek pašregulācija. 

Toms Ostrovskis, TVNET GRUPA galvenais redaktors, pauda, ka mediju ētikas kodekss ir pašsaprotama lieta un uzteica Latvijas Mediju ētikas padomes izstrādāto ētikas kodeksu, kas arī tiek izmantots TVNET GRUPA.

Ostrovskis norādīja, ka ētikas kodeksu iedzīvina aktīvs darbs ikdienā ar nestandarta situācijām, mēģinot saprast, vai ir pamats ētikas pārkāpumam un pārkāpuma gadījumā to redakcijā izrunājot. 

Vaicājot par redaktoru pieredzi saistībā ar tiesvedībām, kuru pamatā bijis kāds redakcijas materiāls, Ostrovskis norādīja, ka TVNET GRUPA pieredzē šādi gadījumi bijuši vairāki, kā piemēru minot septiņu gadu ilgo tiesāšanos ar Latvijas Nacionālu operu un baleta tā laika vadītāju Zigmaru Liepiņu par goda un cieņas aizskārumu, kas noslēdzās pērnā gada septembrī. Jau vēstīts, ka Augstākās tiesas Senāts noraidīja Liepiņa kasācijas sūdzību lietā par morālās kompensācijas piedziņu no TVNET GRUPA, tādējādi atstājot spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu par labu TVNET. 

Ostrovskis norādīja, ka mediji var vadīties pēc ētikas kodeksiem, redakcionālām vadlīnijām un noteikumiem, bet,

ja tiesa nevēlas iedziļināties un uzklausīt lietu pēc būtības, tad "tā ir cīņa ar vējdzirnavām".

Vienlaikus novērojams, ka tiesu praksē un tiesnešu izpratnē vērojama pozitīva attīstība. Sarunas moderators Romāns Meļņiks piemetināja, ka patiešām ir būtiski, lai tiesneši un tiesu vara būtu izglītota mediju tiesībās. Komentējot jautājumu par izglītotību mediju jautājumos, Linda Rasa pauda, ka medijiem nereti nākas skaidrot arī politiķiem, piemēram, tādus mediju žanrus kā feļetons un viedokļrakstus. "Ik pa laikam nākas secināt, ka par medijpratību jāstāsta ne tikai sabiedrībai, bet arī politiķiem," rezumēja Rasa. Tam piekrita Sigita Roķe, piebilstot, ka ik pa laikam parādās jauni politiķi, kas sabiedriskos medijus vēlas pārveidot par valsts kontrolētiem medijiem. "Šis gads mums bijis īpaši smags, jo mūsu žurnālisti ir apsaukāti par prostitūtām, kremliniem un citos vārdos (..) Šādos gadījumos esam vērsušies arī policijā."

Līdzīgi rīkojās arī Latvijas Avīze, reaģējot uz Viļa Krištopāna draudiem medija žurnālistam un feļetonu autoram Egilam Līcitim. Vienlaikus izdevniecības "Santa" vadītāja Santa Anča norādīja, ka piekrīt Aiņa Saulīša (Rīgas Viļņi) teiktajam, proti, žurnālistam savā profesijā jāapzinās, ka viņa darbība var izsaukt pretreakciju, kā arī aicināja valsti pārskatīt autortiesību jautājumu, proti, lai interneta portāli nevarētu citēt nelielus fragmentus un citātus no medija veidotajām plašākām intervijām. Saulītis piemetināja, ka šāda interneta portālu rīcība mazina drukātās preses pirkšanas apjomus. Mediju Ētikas padomes locekle un biedrības "Par legālu saturu" Gunta Līdaka norādīja, ka šis jautājums prasa plašāku diskusiju.

Pārejot uz nākamo tematu, Ukrainas kara atspoguļošanu un ētikas jautājumiem, kā arī veidiem, kā informācija tiek atspoguļota portālu latviešu un krievu valodas versijās, Toms Ostrovskis, TVNET GRUPA, norādīja, ka īpaši kara apstākļos ir svarīgi ieturēt redakcionālās vērtības un nostāju.

"Izklaide kopējā informatīvajā telpā ir būtisks elements, bet pielāgoties krievvalodīgas auditorijas pieprasījumam - kuru tā ir ieradusi saņemt no Krievijas valsts medijiem - nav veids, kā piesaistīt auditoriju,"

pauda Ostrovskis. "Mēs reizēm aizmirstam, ka jau 32 gadus dzīvojam neatkarīgā valstī un ko esam izdarījuši, lai, atņemot vienu, piedāvātu ko citu. Ir nepieciešams uzticams medijs krievu valodā, jo valsts to nav izdarījusi. Nedomāju, ka tam ir perspektīva 20+ gadu griezumā, bet līdz tam pilnīgi noteikti mums šī informatīvā telpa ir jāpiepilda ar uzticamu saturu krievu valodā."