Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Metsola viesojas Latvijā un uzrunā parlamentu

Latvija ļoti labi apzinās, "ar ko mums ir darīšana", atzina Metsola, sakot, ka valsts ilgstošie brīdinājumi par Krieviju bija pareizi. Ir jācīnās par mieru ar brīvību, taisnīgumu un atbildību, atzīmēja politiķe.

Metsola pauda, ka Latvija ir piemērs tam, kā iedzīvotāji un politiķi var apvienoties, lai pretotos brutālam, autokrātiskam spēkam. Tomēr ir nepieciešama spēcīgāka ES solidaritāte, kas ir īpaši svarīgi, pārvarot kopīgās energoresursu un ekonomiskās krīzes. "Ja mēs nerīkosimies kopā tagad, tad strauji augošie negatīvie efekti ietekmēs ES uzņēmēju, mājsaimniecību un iedzīvotāju labklājību," sacīja EP priekšsēdētāja.

Foto: 13. Saeimas pēdējā sēde

Politiķe pauda, ka Latvija viņai esot simbols cerībai, pārmaiņām un noturībai. Valsts ir pierādījums, ka cilvēki var pārvarēt grūtības, pretoties un izlauzties no vēstures važām, pievienojoties Eiropas Savienībai (ES) un veidojot kopīgu nākotni. Eiropas vērtības mīt Latvijas iedzīvotājos. Ar Latvijas parlamenta simtgadi tiek svinēta brīvība izvēlēties savu nākotni, atzīmēja Metsola. EP pārstāve izteica cieņu tiem politiķiem, kuri stājās pretim padomju varai.

Politiskā drosme ir vajadzīga arī, stājoties pretī netaisnīgajai, pretlikumīgajai un nepieņemamajai Krievijas agresijai un iebrukumam Ukrainā - suverēnā Eiropas valstī, sacīja Metsola. Politiķe pauda, ka mēs piedzīvojam Kremļa mēģinājumu pārrakstīt vēsturi, atjaunot "dzelzs priekškaru" un ietekmes sfēru sistēmu, un tas esot nepieņemami.

Pēc Metsolas teiktā, ES ļoti ātri ir ieviesusi tālejošas un sāpīgas sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. ES lepojas ar to, ka tā ir kopā ar Ukrainu, taču ir jādara vēl vairāk, uzsvēra EP priekšsēdētāja.

Savā pirmajā uzrunā, kad viņa kļuva par EP priekšsēdētāju, Metsola esot apsolījusi, ka nekad nebūs neitrāla "starp ugunsgrēku un ugunsdzēsējiem". Mums ir jāturpina palīdzēt Ukrainai, lai tā uzvarētu, uzsvēra politiķe.

Viņa, norādīja, ka tas nozīmē, ka Krievija ir jāsauc pie atbildības par kara noziegumiem, ka ir jāpieņem vēl vairāk sanckiju, ka ir jāstiprina drošība Latvijas pierobežas reģionos, ka ir vēl vairāk jāpalīdz Ukrainai finansiāli un militāri, tai skaitā, piegādājot tai tankus un pretgaisa sistēmas, norādīja EP vadītāja. Tāpat viņa minēja, ka tas nozīmē stiprināt pārrobežu saiknes starp Baltijas valstīm, piemēram, būvējot ātrgaitas infrastruktūras projektu "Rail Baltica", kas šobrīd ir būtisks arī militārajai mobilitātei.

Metsola darba vizītes Latvijā ietvaros tikās ar Rail Baltica kopuzņēmuma RB Rail AS valdes locekļiem – valdes priekšsēdētāju un izpilddirektoru Agni Driksnu un tehnisko direktoru Marku-Filipu el Beze, kā arī nacionālā projekta īstenotāja Latvijā SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” vadību – valdes priekšsēdētāju Kasparu Vingri un valdes locekli Artūru Cauni.

Eiropas Parlamenta prezidente Roberta Metsola tikšanās laikā atzina nepieciešamību pēc straujas Rail Baltica ieviešanas, lai uzlabotu Baltijas reģiona savienojamību: “Rail Baltica nav un to nevajadzētu uzskatīt par esošu perifērijā. Tas ir būtisks TEN-T pamattīkla trūkstošais posms un būtisks priekšnoteikums arī turpmākiem savienojamības uzlabojumiem ar Somiju un ziemeļiem.”

Tika pārrunāti arī citi jautājumi, tostarp Rail Baltica globālā projekta īstenošanas gaita, piegādes stratēģija, finansējuma pieejamība, ietekme uz projektu pēc agresijas Ukrainā, kā arī Rail Baltica stratēģiskā nozīme pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā.

“Mums bija unikāla iespēja pārrunāt ģeopolitisko situāciju Baltijas valstīs un Eiropā, tostarp to, kā Rail Baltica projekts palīdzēs šajā situācijā, kādi ir globālā projekta izaicinājumi un ieguvumi, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Pārrunājām arī projekta ieviešanas grafiku, lai līdz 2030.gadam mēs varētu nodrošināt savienojamību starp trim Baltijas valstīm un Trans-Eiropas transporta tīklu,” sacīja RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna.