Ejot ārā no veikala, secinu: lai gan it kā neko īpašu neesmu nopirkusi - maisiņā vien daži pārtikas produkti, varbūt pat mazāk nekā citkārt, turklāt puse bijusi ar akciju, bet tāpat vairāk nekā 20 eiro samaksāti. Šaubos, vai ir palicis kāds, kurš nav pamanījis ievērojamo cenu kāpumu veikalos, bet jautājums ir, vai mēs vienkārši to krupi norijam un samierināmies, ka konta atlikums sarūk straujāk nekā gribētos, vai tomēr mainām savu iepirkšanās stratēģiju un pat ikdienas paradumus?

Lielākā daļa ne vien nopūšas, ka viss ir kļuvis dārgāks, bet arī tam dažādā veidā pielāgojas.

Retāk, bet vairāk, turklāt pēc saraksta

Pirmā tendence, kas iezīmējas, ir retāki veikalu apmeklējumi. Līdz ar cenu kāpumu arvien vairāk cilvēku ir sākuši plānot savas ikdienas maltītes ilgākam laikam uz priekšu, un tad uz veikalu dodas jau ar gatavu produktu sarakstu. Pirkumi tiek veikti reizi vai divas nedēļā.

"Būtībā sanāk, ka iepērkos retāk, bet vairāk. Kad e-veikalos ir labas atlaides kafijai, veļas pulveriem, trubu tīrītājiem, virtuves dvieļiem un tādām lietām, iepērku vairāk. Jo skaidrs, ka pirkšu to tik un tā, un tad nebūs atlaides, un cenas gan jau arī celsies," stāsta Ieva.

Līdzīgi Ievai rīkojas daudzi, par ko liecina arī tirgotāju dati - cilvēki aktīvāk veido krājumus. Tirgotāju novērojumi arī atklāj kādu interesantu, iepriekš nenovērotu tendenci.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X