Irāna tiek plaši uzskatīta par Tuvo Austrumu dumpinieci, jau vairākas desmitgades pakļauta sankcijām tās kodolmateriālu attīstīšanas un dažādu šiītu teroristisko grupējumu atbalstīšanas dēļ, un tagad pievērsusies ieroču tirgošanai Krievijai, praktiski iesaistoties karā pret Ukrainu. Tikmēr pašā Irānā jau otro mēnesi tiek vardarbīgi apspiesti masu protesti, kas tiecas panākt izmaiņas vadošajā režīmā. Intervijā raidījumam "Pasaule kabatā" SOAS University of London Irānas studiju centra docētājs, politologs Sejeds Ali Alavi skaidro Irānas attiecības ar Krieviju, Ķīnu un ASV, kā arī protestu nozīmi no Irānas perspektīvas.

Šķiet, ka Irāna pēdējo mēnešu laikā aizvien biežāk parādās ziņu virsrakstos ne vien protestu dēļ, bet arī tāpēc, ka pastiprināti sadarbojas ar Krieviju, kamēr tā karo pret Ukrainu. Šī ir pirmā reize, kad Irāna praktiski iesaistās karā Eiropas kontinentā, kaut arī to noliedz. Kas ir Irānas galvenais mērķis šajās attiecībās? Vai tās balstītas tikai uz abpusēji izdevīgām biznesa, vai tomēr arī stratēģiskām interesēm?

Tas ir labs jautājums, taču vispirms jāpalūkojas plašāk uz Tuvo Austrumu reģionu kopumā, kopš laika, kad sākās Krievijas agresija Ukrainā. Un tad varam skatīties uz Irānas starptautiskajām attiecībām šajā kontekstā. Kopš Krievijas agresijas un kara pret Ukrainu pārsteidzošā kārtā t.s. draudzīgās Tuvo Austrumu valstis, piemēram, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Turcija nepievienojās sankcijām pret Krieviju. Patiesībā tās pat vēl vairāk atvērās attiecībām ar Krieviju. Saūda Arābija uzaicināja Krieviju uz OPEC Plus formātu un samazināja savu naftas ražošanas apjomu par diviem miljoniem barelu dienā. Apvienoto Arābu Emirātu līderis viesojās Maskavā. Arī Turcijai ir ļoti sirsnīgas attiecības ar Krieviju, kaut gan, esot NATO dalībvalstij, tai ir labas attiecības arī ar Ukrainu.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X