Labākā vieta pasaulē ar nākotnes perspektīvu (1)

Jāņa vecvecāki - Māra un Jānis Vaivari - gan dzīves gaitā, gan zinātnisku pētījumu, gan praktiskas saimniekošanas rezultātā nonāca pie secinājuma, ka bioloģiskās lauksaimniecības sistēma ir ekonomiski pamatotāka, ilgtspējīgāka un pat ar augstāku ražas potenciālu. 

Vecmāmiņa - viena no bioloģiskās lauksaimniecības kustības veidotājām Latvijā

Jānis stāsta, ka viņa vecvecāki bijuši aizrautīgi dabas cilvēki. Abi bija lauksaimniecības zinātņu doktori un strādāja Skrīveru zemkopības institūtā. Māra bija speciāliste zemes apstrādes jautājumos un vēl padomju gados oficiālos pētījumos iekļāva arī specifiski ar bioloģiskām metodēm apkoptus testa lauciņus.

Māra bijusi viena no bioloģiskās lauksaimniecības kustības veidotājām Latvijā.

"Mani vecvecāki bija vieni no aktīvistu saujiņas, kas aktīvi nodarbojās ar bioloģiskās lauksaimniecības sistēmas veidošanu un attīstīšanu Latvijā pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados."

Jaunās paaudzes saimnieks

Jānis Vaivars "Ragārēs" saimnieko no 2008. gada. Lai gan sākotnēji bija plānojis savu dzīvi saistīt ar informācijas tehnoloģijām, sirdij tuvāka šķita lauksaimniecība, kuras augļus bija vērojis jau no bērnības. Jau vairāk nekā desmit gadus viņš dienu no dienas apsaimnieko vairāk nekā septiņus hektārus, strādājot pie "Ragāru" jaunās vīzijas.

Vaicāts, ar ko tieši saimniecība nodarbojas, Jānis teic, ka varētu par to stāstīt stundām ilgi, bet īsā atbilde skan šādi: "Viss, kas saistās ar augkopību Latvijā. Mums nav viens intensīvais kultūras dārzs, bet mums ir vairāk nekā 100 kultūras, iespiestas nelielā zemes pleķītī. Ražas laiks "Ragārēs" ir visu cauru gadu.

"No vecmāmiņas, šķiet, paņēmu to vispiņķerīgāko – tēju taisīšanu. Lai sezona būtu krietni garāka, saimniecība tika apaudzēta – mums ir ogas, tējas, garšvielas. Vienas un tās pašas iekārtas tiek izmantotas daudzām un dažādām nozarēm. Mums ir ko piedāvāt visu cauru gadu, darbs neapstājas."

Kad apciemojām "Ragāres", Jānis noteica, ka tieši šobrīd ir nosacīti klusais periods. "Esam gandrīz visu novākuši un pārejam uz pārstrādi. Ziemassvētkos sāksim kļavu sulu sezonu. Pagājušajā gadā sākām arī sīrupu taisīšanu no bērzu sulām."

Vaicājot, cik cilvēku darbojas šajā saimniecībā, Jānis teic, ka maz: "Daudz mazāk, nekā vajadzētu. Mēs ar Elīnu un vēl divi cilvēki. Šogad mums bijusi dubultā sezona. Šo gadu nevarēja nestrādāt. Es teiktu, ka šis bijis visveiksmīgākais līdz šim."

Elīna ir Jāņa sirdsdraudzene un liels palīgs. Elīna pirms vairākiem gadiem pieņēma lēmumu atlikt malā savu arhitektes profesiju un tagad gatavo tējas un garšaugu maisījumus pēc Jāņa vecmāmiņas receptēm. Pastaigā pa "Ragāru" saimniecību sastapām arī Elīnu. Vaicājām, vai joprojām šķiet, ka tā bija pareizā izvēle. "Tajā brīdī, kad tu sāc saprast, ko gribas vai negribas darīt, sāc saprast savas prioritātes, viss nostājas savās vietās. Ir pagājis kāds laiks, un ne brīdi nenožēloju savu izvēli."

Elīna piekrītoši saka, ka katras dienas beigās ir labi padarīta darba sajūta. "Vairāk gan tā ir cikliska. Gads ir ļoti mainīgs un interesants, un darbs neapnīk."

Bioloģiskā saimniecība jau vairāk nekā 30 gadus

Latvijā ir vairāki simti bioloģisko saimniecību. "Ragāres" bija viena no pirmajām bioloģiskajām saimniecībām. "Mana vecmāmiņa izmēģinājumus bioloģiskajā lauksaimniecībā taisīja vēl pirms deviņdesmitajiem gadiem.

Visa pamatā ir ideja par augsnes dzīvīgumu, daba pati diezgan labi spēj ar visu tikt galā, ja tu parūpējies par zemi."

Vaicājot, vai, izvēloties bioloģiskās lauksaimniecības ceļu, nākas saskarties ar grūtībām, Jānis saka: "Es esmu piedzimis ar to, un es nemaz nezinu citu ceļu. Man bija bāze, kurā darboties, eksperimentēt, jo sākotnēji jau nebija domas par peļņu."

Jānis nu ir pilnībā nodevies "Ragārēm", saimniekošana ir gan viņa dzīve, gan maize.

"Es saprotu, ka dzīve šobrīd ir spraigāka nekā pirms padsmit gadiem, daudz kas ir nenoteiktāks, un būtu grūtāk to visu sākt no nulles."

Staigājot pa aveņu dārzu, kas plešas vairāku metru tālumā, runājām arī par kaitēkļiem. Jānis stāstīja, ka nedz putni, nedz dzīvnieki nav lieli kaitnieki, drīzāk tie ir mazie kukaiņi. "Ja arī kaut ko vienu apēdīs, mums ir daudz kas cits, ar ko darboties. Un te sākas tā daudzveidība."

Jānis pat ir gatavs dabas katastrofām, ja nu pēkšņi viss nosaltu, viņš iemācījies darboties ar nezālēm. Jā, nezāles! Tās Jānis izmanto gan tēju, gan smūtīju, gan salātu gatavošanā.

"Mēs vācam arī visas mazās, ēdamās nezāles priekš restorāniem, privātpersonām un tiešās pirkšanas pulciņiem. Mums ir arī garā ogu sezona – saimniecībā ir aptuveni 20 veidu ogas."

Mantojums

Šķiet, "Ragāru" firmas produkts ir tējas. "Mūsu tējām lielākā priekšrocība ir tā, ka ārstniecības augi ir rūpīgi ar rokām vākti, šķiroti un sadalīti. Arī gatavo tēju maisīšana un pakošana ir roku darbs. Rezultātā var iegūt kaltētus augus, kas ir gan ārstnieciski, gan vizuāli visskaistākie iespējamie – atsevišķas, veselas lapiņas, pumpuri un dzinumi, nesadalījušies ziediņi un ziedlapiņas. Tieši tādi tie nonāk arī tējas paciņā. Katra auga lapiņai tējā būs sava krāsa un tā būs atpazīstama, aplietas tās atplaukst, nav bojātas. Gluži kā no pļavas, meža un lauka."

Jautāts, kā viņš atrod to, kas cilvēkiem nepieciešams, Jānis stāsta: "Man gan šķiet, ka Latvijas tējas dzērājs joprojām ir mazliet konservatīvs. Bet jau no bērnības, braukājot līdzi vecmāmiņai pa tirdziņiem, sāku dzirdēt, ko cilvēki vēlas. Mūsu lielākā bagātība ir vecmāmiņas receptes. Šis tas, protams, ir arī pielāgots, lai būtu ne tikai veselīgi, bet arī garšīgi."

Lai gan vecmāmiņas dārgums un aizraušanās bija tējas, Jānis sāka gatavot arī garšvielas, salātus, pulverus un vēl... Kā diplomdarbu universitātē Jānis aizstāvējis arī ātrās zupiņas, kas ir ļoti iecienīts produkts joprojām.

Foto: Bioloģiskā saimniecība "Ragāres".

Krīze

Sarunas laikā pieskārāmies arī ne pārāk patīkamam tematam – energokrīze, notiekošais pasaulē, kā tas ietekmēs un vai jau tagad ir jūtama ietekme?

"Protams, abos galos – gan patēriņš, gan piedāvājums. Principā tas, ka mūs gaida grūti laiki, bija zināms jau labu laiku atpakaļ. Mēs šogad cītīgi strādājām, lai nebūtu dziļi jādomā par notiekošo. Notiekošo mēs nevaram ietekmēt, tāpēc mēs skatāmies uz to, ko varam ietekmēt."

Jānis ir pārliecināts, ka būs vairāk bioloģisku saimnieku, ņemot vērā cenu kāpumu.

Daba ir resurss

Staigājot pa saimniecību, Jānis iepazīstina ar dažādiem augiem un to īpašībām. Augi gan imūnsistēmas, gan gremošanas uzlabošanai, gan klepus ārstēšanai. Viņš saka: "Katrs augs ir medicīna. Arī nezāles.

Daba to lietu ir sakārtojusi, ka viss ir resurss, tikai jāiemācās ar to operēt, nevis cīnīties tai pretī."

Gājām aplūkot arī uzbūvētās siltumnīcas, vienā no tām bija apbrīnojama paprikas raža, par ko lepns ir arī pats saimnieks. Tur bija arī tomāti, gurķi, čili, un šogad roka tika iemēģināta arī meloņu audzēšanā.

Bioloģiskā saimniekošana nav nekas jauns, tāpēc vaicājām, kādi ir Jāņa novērojumi, vai sabiedrības izpratne par bioloģisko saimniekošanu pieaug. "Cilvēkiem izpratne pieaug, bet, protams, vienmēr ir un būs arī tādi, kurus neinteresē nekas. Es skatos reizēm uz lietām matemātiski, un nevar likt visus cilvēkus vienā katlā. Kopumā es skatos optimistiski; ja skatāmies Eiropas virzienā, tad nebioloģiskajiem produktiem nebūs noiets nekāds. Nesen pie mums bija lielāka grupa no Zviedrijas un bija tik pārsteigti, ka kaut kas tāds, kas ir pie mums, var pastāvēt. Daudzi izteica vēlmi braukt pie mums strādāt bez maksas un mācīties."

Turpat teritorijā Jānis rāda lazdas, vilkābeles, mežrozītes, vēl ar vecmāmiņu iestādītos valriekstu kokus. Lielākie koki ir stādīti pirms vairāk nekā simts gadiem. Acu priekšā ikdienas ir vēstures mantojums. Jānis piebilst: "Un pats galvenais, viss ir izmantojams!"

Ar optimistisku skatu nākotnē

Jānis komentē arī to, kā vērtē Latvijas klimatu kopumā, vai tas zemniekam ir draudzīgs:

"Mums ir potenciāli labākā vieta uz pasaules ar nākotnes skatījumu.

Ja skatāmies globāli, potenciāls ir milzīgs. Tās ir gan iespējas, gan mežonīgs drauds, jo šeit paliek ļoti dārgi un labi resursi. Tie ir jāsargā."

Tuvojoties sarunas nobeigumam, Jānis pēc pastaigas ieaicina mūs savā rudens kafejnīcā, kur var apskatīt produktu klāstu un iedzert "Ragāru" citronzāles un piparmētru tēju. 

Viņš aizrautīgi stāsta par ārstniecības augu īpašībām un smejoties piebilst: "Mans uzdevums laikam būtu pārdot pēc iespējas vairāk tējas, taču es visiem, kuri pie mums atbrauc, parādu augus, kurus var savākt pats un lietot visu gadu."

Saimnieku darbs un entuziasms novērtēts arī ar dažādiem apbalvojumiem - 2012. gada laureāts jauno saimnieku konkursā "Senču aicinājums", 2017. gadā iegūts Latvijas Ārstu biedrības apbalvojums "Valetudo Patriae" - par veselīgas pārtikas ražošanu, 2019. gadā iegūts augstākais novērtējums Zemkopības ministrijas konkursā "Sējējs" - gada bioloģiskā lauku saimniecība. Viņi nemaz nedomā pie šiem apstāties.

Atvadoties Jānis nosaka: "Viss iet uz priekšu."

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda materiālu atbalstu