“Atrašanās ļoti izolētā stāvoklī, kā arī Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Turcijas satuvināšanās ar Krieviju pastiprināja Irānas vēlmi uzturēt savas tradicionālās attiecības ar Krieviju,” intervijā TVNET raidījumam “Pasaule kabatā” viedokli pauda SOAS University of London Irānas studiju centra docētājs, irāņu politologs Sejeds Ali Alavi.
Irāņu politologs: “Rietumiem draudzīgās Tuvo Austrumu valstis satuvinās ar Krieviju vēl vairāk nekā Irāna” (4)
Jau vēstīts, ka Ukrainas un tās sabiedroto valstu izlūkdienestu informācija liecina par Irānas dronu “Shahed” un militāro instruktoru iesaisti Krievijas karadarbībā Ukrainā - droni tiek aktīvi izmantoti, lai uzbruktu Ukrainas kritiskās infrastruktūras objektiem, savukārt instruktori apmāca Krievijas karaspēku, kā ar tiem rīkoties. Tā ir pirmā reize, kad Irāna praktiski iesaistījusies karadarbībā Eiropā, kaut gan Krievija un Irāna pagaidām šo militāro sadarbību noliedz. Taču acīmredzami novērojama šo abu valstu attiecību pastiprināšanās.
Irāņu politologs intervijā norādīja, ka Irāna uzturot labas attiecības ar Krieviju tāpēc, ka esot izolēta un konkurējot ar citām Tuvo Austrumu valstīm par sadarbību ar Eirāzijas lielvalstīm, nevis tāpēc, ka irāņi atbalstītu karu pret Ukrainu. “Manuprāt, tas vairāk reālpolitikas jautājums. Fakts, ka Irānas varasiestādes noliedz jebkādu tiešu saikni ar Krieviju šajā karā, norāda, ka tas nav populārs lēmums Irānas iedzīvotāju vidū,” sacīja Alavi.
Viņš uzsvēra, ka pie tā, ka Irāna ir spiesta meklēt partnerus Krievijā, Ķīnā un citviet, vainojamas arī nesekmīgās sarunas par Irānas kodolvienošanās jeb JCPOA (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns) atjaunošanu.
Runājot par militāro sadarbību un tās potenciālo attīstību, politologs noliedza Irānas nozīmīgu lomu Krievijas militāro spēju uzlabošanā: “Tas, ka Krievijai kā globāla mēroga spēlētājam būtu vajadzīgi irāņu ieroči vai tehnoloģijas, manuprāt, nav īpaši ticami un loģiski. Es teiktu, ka šajā gadījumā Irāna Krievijai ir mazāk pievilcīga, nekā citas valstis.” Viņš uzskata, ka tehnoloģiju apmaiņai starp Irānu un Krieviju varot būt tikai sekundāra, simboliska nozīme.
Intervijā Alavi atkārtoti uzsvēra, ka Krievija patiesībā koncentrējoties uz attiecību uzlabošanu ar tādām valstīm kā Saūda Arābija, AAE un Turcija, kas tradicionāli tiek uzskatītas par rietumvalstīm draudzīgām. “AAE līdera vizīte Maskavā, ļoti sirsnīgās attiecības ar Saūda Arābijas valdību un prezidenta Erdogana regulārās vizītes Maskavā liecina, ka Krievijai ir daudz svarīgāk uzturēt un paplašināt attiecības ar šīm valstīm,” pauda irāņu politologs. Galvenais esot fakts, ka šīs valstis varot reāli palīdzēt mazināt rietumvalstu sankciju ietekmi, jo tām ir ietekme naftas un gāzes tirgos. “Taču Irāna, izolēta valsts, kas jau pakļauta pieaugošām sankcijām, praktiski var piedāvāt tikai ļoti limitētu ideju apmaiņu.
Domāju, ka Krievija ir ieinteresētāka Rietumiem draudzīgajās Tuvo Austrumu valstīs, un tās savukārt kļūst vēl ieinteresētākas Krievijā,” sprieda Alavi.
Politologs arī prognozēja, ka nākotnē Krievijas attiecību dēļ ar citām Tuvo Austrumu valstīm, attiecības ar Irānu kļūšot vēsākas, un Irānas pozīcija pasaulē – aizvien izolētāka, par spīti centieniem iesaistīties dažādos Eirāzijas sadarbības formātos. Turklāt Krievijai neesot izdevīgi, ka Irāna iznāk no izolācijas, jo tā ir dabisks konkurents Krievijas dominancei pasaules dabasgāzes tirgū.
Pilno interviju par Irānas attiecībām ar Krieviju, ASV un Ķīnu, kā arī plašo masveida protestu ietekmi uz valsts starptautiskajām attiecībām, lasiet tiešsaistes žurnālā KLIK.