Jāsaka, ka beidzot latvieši ir sapratuši, ka Halovīns nav nekādi Blaumaņa velniņi, mazās raganiņas vai palagu veļi. Halovīns ir no vēdera dobuma izvēlies zarnu saišķis, nogrieztas galvas, dēmons ar asinīm notrieptu muti un līdz pusei nopuvušu muguru, milzu zirneklis, kas sūc smadzenes un pēc tam tavā tukšajā galvaskausā sadēj oliņas, un kūpošs katls, kurā vārās gards cilvēka iekšu virums.

Parkā man uzreiz priekšā izlīda augumā teju trīs metrus gari elles sātani, izdzimteņi gatavie. Melni, sadriskātiem viepļiem, ziniet, jocīgi palika. Velnus savukārt sargā Lucifera suņi kā no videospēles “DOOM 3”. Malā vesela virkne “slendermenu”, kas ir bailīgākais radījums, ko sastapt mežā uzreiz aiz lāča. Tad vēl kapsēta – mana miera pils. Tālumā redzu zirnekļtīklu labirintu. Droši eju iekšā, jo es ne no kā nebaidos. Nokļūstu labirinta viducī, kur sēž pulciņš izbadējušos bērnu no aizvakardienas. Eju tālāk, apmaldos, griežos atpakaļ, pusstundu klīstu, līdz izeju ārā vispār kaut kaut kur parka otrā malā. Gandrīz nobijos.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X