Tatjana Korotkeviča bija pirmā sieviete Baltkrievijā, kas stājās pretī diktatoram Aleksandram Lukašenko 2015. gada prezidenta vēlēšanās. Saskaņā ar pirmsvēlēšanu reitingiem, Tatjana bija populārākā no opozīcijas kandidātiem. Pēc viņas domām, 2015. gadā par viņu nobalsojuši pat 20-35% balsstiesīgo.  

Šodien, atšķirībā no daudziem citiem opozīcijas līderiem, viņa joprojām dzīvo Baltkrievijā. Pat pēc 2020. gada augusta protestiem pret falsificētajiem vēlēšanu rezultātiem, kuri iezīmēja līdz šim vardarbīgāko izrēķināšanos ar protestējošo sabiedrību un opozīciju neatkarīgās Baltkrievijas vēsturē. Viņas stāstītais liek domāt nevis par valsti, bet gan atklātā tipa cietumu, kur pat viens “laiks” kādam sociālajos medijos var kalpot par iemeslu apcietinājumam, intervijā tiešsaistes žurnālam KLIK "Rīgas konferences 2022" laikā norāda Korotkeviča.

Kad vaicājam, kas sagaida Baltkrieviju pēc Putina aiziešanas, Korotkeviča norāda, ka Baltkrievijai varētu parādīties jauna iespēja veidot attiecības ar Krieviju. Situācija, kur Putins ir zaudējis karu vai Putinu aizstājis cits līderis, varētu kļūt par iespēju atgūt savu suverenitāti. Arī Lukašenko režīms joprojām turas pie neatkarības idejas, kaut arī tā “kūst” ar katru dienu. Tomēr Lukašenko nesaprot, ka neatkarību Baltkrievijai var garantēt tikai demokrātija.

Autoritārisma ceļš gan Baltkrievijā, gan Krievijā ir atnesis tikai stagnāciju. Demokrātijas mehānismi turpretī var palīdzēt gan Baltkrievijas kultūrai, gan valodai, gan identitātei nostiprināties. Tikai tā valsts varēs nodrošināt savas nacionālās pašapziņas celšanu.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X