Pēc vairāku nedēļu intensīvām sarunām par jaunās valdības veidošanu, vairs nav šaubu, ka Progresīvie parlamentā strādās opozīcijā. Likumsakarīgs ir jautājums, kā pretrunas Nacionālās apvienības un Progresīvo starpā ietekmēs abu turpmāko sadarbību Rīgas domē.
Nacionālā apvienība Rīgas domē grib palielināt varu un tikt pie vicemēra amata (1)
Nekā personīga zināms, ka Nacionālā apvienība grib palielināt ietekmi galvaspilsētā un cer pārņemt atbildību par izglītības jomu un sportu. Taču tam jāsaņem piekrišana no visiem koalīcijas partneriem, kuri uz plānotajām izmaiņām skatās ar neuzticību.
“Progresīvie” ar 15 balsīm ir lielākā frakcija Rīgas domē. Divus gadus galvaspilsētā tā sadarbojusies ar koalīcijas partneriem, tai skaitā Nacionālo apvienību. Pēc tam, kad Raivja Dzintara vadītais politiskais spēks kopā ar Apvienoto sarakstu valdībā nevēlējās redzēt Progresīvos, un partija arī noraidīja divpusējo sadarbību ar Jauno Vienotību, kļuva skaidrs, ka Progresīvie Saeimā paliks opozīcijā. Taču Nacionālā apvienība un Progresīvie Rīgas domē pozīcijā strādāšot kopā kā līdz šim.
Edvards Ratnieks ir viens no topošajiem Rīgas domes deputātiem. Viņš mandātu iegūs pēc 1.novembra līdz ar vicemēra Edvarda Smiltēna ievēlēšanu parlamentā. Un tieši ar šo vakanto vicemēra amatu saistās atsevišķu politisko spēku plāni, kas var novest pie lielākām peripetijām galvaspilsētas vadībā.
Nacionālā apvienība Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēja kopā ar Latvijas Reģionu apvienību. Viņi ieguva arī vienu no trim domes priekšsēdētāja vietnieka vietām. Sākot darbu Rīgas domē, abas partijas vienojās, ka pusi domes sasaukuma laika vicemēra pienākumus pilda Latvijas Reģionu apvienības pārstāvis un šo amatu ieņēma Smiltēns. Savukārt otru sasaukuma pusi vicemērs būtu kāds no Nacionālās apvienības.
Edvards Ratnieks ir viens no tā dēvētās Nacionālās apvienības spices. Darbojas NA valdē, dod padomus zemkopības ministram Kasparam Gerhardam. Bijis referents Rīgas domē laikā, kad Nacionālā apvienība darbojās opozīcijā un partijas līdere bija Baiba Broka. Ratnieks kandidēja arī pēdējās Saeimas vēlēšanās no Rīgas saraksta, taču parlamentā netika ievēlēts.
Lai arī Smiltēns kā savu pēcteci gan pirms diviem gadiem, gan tagad publiski nosauc Eināru Cilinski, kuluāros kā reālākais nākamais domes priekšsēdētāja vietnieks no Nacionālās apvienības izskan tieši Ratnieks.
Rīgas domes sadarbības līgums paredz jomu sadalījumu vicemēriem. Līdz šim Smiltēns atbildēja par sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām. Nacionālā apvienība neslēpj, ka vēlas pilnvaras būtiski paplašināt, nosakot NA vicemēra atbildību ne tikai pār pašvaldības īpašumiem, bet arī par izglītības jomu.
Izglītība ir liela un svarīga sastāvdaļa galvaspilsētā. Šajā sektorā izdevumu ir visvairāk - ap 400 miljoni gadā. No tiem lielāko daļu sedz tieši no pašvaldības budžeta. Izglītības departamentu, kas atbild arī par sportu un kultūru, vada Māris Krastiņš.
Viņu amatā iecēla vēl pagaidu Rīgas domes vadība, uz kuru liela ietekme tolaik bija “Latvijas attīstībai” pārstāvja Jura Pūces vadītai VARAM ministrijai. Savukārt departamenta darbu pārrauga deputāte Iveta Ratinīka, par izglītību atbildīgās komitejas priekšsēdētāja. Domē ievēlēta no Latvijas Attīstībai.
Atklātībā nākot informācijai par Pūces blēdīšanos ar Rīgas domes Vecrīgas caurlaidēm, trīs “Latvijas Attīstībai” domes deputāti 2021.gada pavasarī atšķēlās no Progresīvajiem un Par! un izveidoja savu frakciju. Ratinīka amatu saglabāja, taču frakcijas noslēdza savstarpēju līgumu, ka Progresīvie tiek regulāri informēti par nozīmīgiem ar izglītību, kultūru un sportu saistītiem jautājumiem, un ar viņiem jāsaskaņo politiskās dienas kārtības jautājumus.
Ja Nacionālās apvienības Rīgas vicemērs iegūs pārraudzībā izglītību, šāds sadarbības līgums varētu tikt slēgts starp “Latvijas Attīstībai” un Nacionālās apvienības frakcijām.
Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis, bijušais “Latvijas Attīstībai” biedrs, kurš tagad darbojas Progresīvo domes frakcijā, par Ratnieku kā vicemēru nebalsošot.
Nacionālās apvienības plāniem domē konsolidēt spēkus ar Latvijas Attīstībai frakciju, šķēršļus var likt Rīgas mērs Mārtiņš Staķis. Viņš šā gada martā demonstratīvi pameta “Latvijas attīstībai/Par” apvienību, kā atbildi šī politiskā spēka VARAM ministra apturētajam Rīgas teritorijas plānojumam. Bezpartejiskais Rīgas mērs darbojas “Progresīvo” frakcijā un arī pirms Saeimas vēlēšanām kā veiksmīgu izcēla sadarbību domē tikai ar diviem politiskajiem spēkiem. Nacionālā apvienība un “'Latvijas attīstībai” to vidū nebija.
Staķa viedokli par vicemēra pilnvaru paplašināšanu mums neizdevās uzzināt, jo viņš šonedēļ bija devies atvaļinājumā.
Pirmā Rīgas domes sēde, kad būtu jāapstiprina amatā jaunie domes deputāti un jāievēl arī jaunais vicemērs ir 9.novembris.